Gaisa telpas novērošanas eskadriļas komandiere augusi līdz ar Latvijas Gaisa spēku spēju attīstību
ZiņasPulkvežleitnante Kristīne Krasta jau 17 gadus gādājusi par Latvijas un arīdzan Baltijas gaisa telpas drošību. Tagad viņa ieņem NBS Gaisa spēku Gaisa telpas novērošanas eskadriļas (GTNE) komandieres amatu. Tā ir ļoti tehniska, daudz līmeņu, uz augstām tehnoloģijām balstīta vienība, kura sevī apkopo visā Latvijas valsts teritorijā izvietotus modernus Gaisa telpas ...
Pirms simt gadiem, 1918. gada 25. martā, Minskā tika proklamēta Baltkrievijas Tautas Republika. Proklamēšanas brīdis norisinājās agrā rīta stundā, un agrārās bankas ēkas logos (ēkā telpas nomāja valsts proklamētāji) iespīdēja uzlecošā saule. «Aust neatkarīgās Baltkrievijas saule!» iesaucās kāds no sapulces dalībniekiem. Lai arī šai valstij bija savs karogs, ģerbonis, himna ...
Šodien aprit 105 gadi kopš Ziemassvētku kaujām, kas bija vienas no lielākajām un sīvākajām Latvijas teritorijā Pirmā pasaules kara laikā. Lai pieminētu latviešu strēlniekus, kuri tajās cīnījās, Ziemassvētku kauju muzejs rosina ikvienu, individuāli vai ģimenes lokā, apmeklēt tradicionālās piemiņas vietas Ložmetējkalnā.
1941.gada 22.jūnijā plkst.4.00 no rīta Nacistiskās Vācijas bruņotie spēki sāka vispārēju uzbrukumu Padomju Savienības teritorijai. Trīs milzīgas vācu armijas straumes jeb trīs armijas grupas “Ziemeļi”, “Centrs” un “Dienvidi” vienlaicīgi sāka uzbrukumu padomju teritorijai no Baltijas jūras piekrastes ziemeļos līdz Melnās jūras kūrortiem dienvidos. 2.pasaules karš ienāca arī Austrumeiropā, tai skaitā ...
Pirms 79 gadiem šajā dienā Nacistiskā Vācija sāka operāciju "Barbarosa", jeb uzbrukumu PSRS teritorijai. Pirmajos kara mēnešos PSRS zaudējumi bija katastrofāli. Kādēļ zaudējumi bija tik lieli valstij, kuras bruņotie spēki gan skaitliski, gan tehnoloģiski bija vislielākie? Tādēļ, ka pati PSRS vēlējās uzbrukt Vācijai! Savukārt Vācijas uzbrukums pārsteidza PSRS nesagatavotu. Tā ...
1940.gada 17.jūnijā sarkanarmijas tanku kāpurķēdes pārbrauca Latvijas neatkarībai. Latvijas armija bija gatava stāties pretī agresoram, taču pavēli par pretošanos nesaņēma. Pēc Maskavai paklausīgas, mikrobiologa, profesora Augusta Kirhenšteina "leļļu" valdības sastādīšanas sākās visas mūsu valsts dzīves sfēru pārveidošana pēc "padomju parauga". Izņēmums nebija arī Latvijas armija.
9.maijs nav Latvijā atzīmējama diena, varbūt privāti tas ir dažādi, bet cilvēkiem, kas sevi uzskata par valsts patriotiem, šī diena nav jāatzīmē, šodien preses brīfingā sacīja Valsts prezidents Egils Levits.
Jēkabs Muša ir 91 gadu vecs pensionārs, kas pats vēlējas pastāstīt, ko ir piedzīvojis savā dzīvē, tai skaitā 2. pasaules kara laikā. Jēkabs gribējis atstāt nākamajām paaudzēm rakstisku materiālu, bet, tā kā acu gaišums ir zudis, tad nav sanācis to izdarīt.
Ritēja 1917. gada 5.-11.j anvāris pēc jaunās laika mērīšanas (1916. gada 23.-29. decembris pēc vecā stila). Latvijas teritorijā plosījās 1. pasaules karš, Kurzemē atradās vācu armija, cīņas ritēja Rīgas dienvidu pievārtē.
Cēsu kauju priekšvakarā, 1919. gada 20. jūnijā, ar pulkveža Jorģa Zemitāna rīkojumu apvienojot Ziemeļlatvijas brigādes rezerves bataljonus Rūjienā un Naukšēnos, izveidoja 3. Jelgavas kājnieku pulku, kuru 25. augustā pārdēvēja par 7. Siguldas kājnieku pulku. Šīs vienības pirmais komandieris bija pulkvedis-leitnants Oskars Dankers.