Neraugoties uz Latvijas armijas plāniem šogad apmācīt 3000 Ukrainas karavīrus, iespējams, šis skaits tiks pārsniegts, intervijā apliecināja Latvijas aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA).
Meklēšanas rezultāts
Nesenie notikumi, kad Vācija neatbalstīja Igaunijas nodomu nodot ieročus Ukrainai, liecina, ka pat tad, ja valsts rīcībā ir ieroči, to tālāka izmantošana var tikt ierobežota. Tas, protams, nav nekas jauns, taču atgādina, ka tas var būtiski ietekmēt ieroču apriti, skaidro Baltijas progresīvo tehnoloģiju institūta (BPTI) jaunākais pētnieks Donatas Palavenis.
Šodien Omānas līcī nogrimis Irānas flotes lielākais karakuģis “Kharg” pēc tam, kad tas neskaidros apstākļos naktī aizdedzies. Visa apkalpe droši evakuēta un nav cietusi. “Uguns izplatīšanās dēļ kuģa glābšanas misija neizdevās un kuģis nogrima,” teikts paziņojumā, piebilstot, ka kuģis pirms pāris dienām bija devies mācību misijā starptautiskajos ūdeņos.
“Sargs.lv” turpina publikāciju ciklu “Sarunas par pasauli 2030”, šoreiz uz tiešsaistes sarunu valdības sēdes starplaikā aicinot aizsardzības ministru Dr. Arti Pabriku, kurš uzsver – modernās tehnoloģijas nesīs gan ieguvumus, gan draudus, kuriem mums ir jābūt gataviem. Taču neviens paredzējums nav iecirsts akmenī, tos var mainīt ar aktīvu politiku, secina ministrs.
33 Krievijas algotņu arests Baltkrievijā nav vērtējams citādi kā ar Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu kampaņu saistīts iestudējums, tāpēc Baltkrievijai šo arestu dēļ nāksies saskarties ar drūmām sekām abu valstu attiecībās. Šādu brīdinājumu trešdien izteicis Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks un ciešs Krievijas autoritārā prezidenta Vladimira Putina līdzgaitnieks Dmitrijs Medvedevs.
Sens latīņu teiciens vēsta: “Si vis pacem, para bellum” jeb “Gribi mieru, gatavojies karam”. Ar šādu dzīves moto jau pirms vairākiem tūkstošiem gadu dzīvoja romieši. Diemžēl, laikam ejot, pasaule nav būtiski mainījusies. Konflikti aizvien turpina būt līdzeklis dažāda veida politisko un ekonomisku mērķu sasniegšanā. Jautājums – cik tiem būsim gatavi?
Krievijas armijai nekad nav bijis pietiekami daudz kravas automašīnu, lai uzturētu ātri pārvietojošos iebrukuma spēkus Ukrainā, taču tagad problēma ir kļuvusi vēl nopietnāka. Plašākais karš Ukrainā rit jau ceturto nedēļu, un Ukrainas armija un tai radniecīgie dienesti ir iznīcinājuši ne mazāk kā 485 Krievijas kravas automašīnas.
Par spīti pašpasludinātā diktatora Aleksandra Lukašenko režīma īstenotajam teroram pret paša tautu, Baltkrievijas iedzīvotājiem nav vienaldzīga valsts iesaiste Krievijas uzsāktajā agresijā pret Ukrainu. Pat neraugoties uz varas iestāžu īstenotajām represijām, cilvēki aizvien ir gatavi atbalstīt ukraiņus cīņā par neatkarību, paužot nosodījumu oficiālajai Minskai par tās iesaistīšanos konfliktā.
Mūsdienās draudi pret valstīm un sabiedrībām vairs nav tikai militāri. Arvien nopietnāks apdraudējums ir kiberuzbrukumi un informatīvā kara vešana, tāpēc īpaši jāstiprina sabiedrības noturība pret šādiem apdraudējumiem.Tā ikgadējās “Rīgas konferences” paneļdiskusijā “Visaptveroši un kolektīvi – veidojot pamatus turpmākajai NATO aizsardzības struktūrai” atzina Latvijas, Vācijas un Zviedrijas aizsardzības ministri.
Zemessardze izveidojās tūlīt pēc mūsu valsts neatkarības atjaunošanas. Zemessardze joprojām ir lielākais militārais formējums Latvijā, un bez tās atjaunotās Latvijas Republikas vēsture nav iedomājama. Zemessardzes vēsture joprojām tiek rakstīta, un mēs visi esam tās veidotāji. Zemessardzes dibināšanas 25. gadadienā piedāvājam ielūkoties tās tapšanas un izaugsmes norisēs.