Meklēšanas rezultāts

Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Eiropas drošības vide ir piedzīvojusi būtiskas pārmaiņas. Karadarbības daba ir kļuvusi digitālāka un tehnoloģiski sarežģītāka, kas ļauj Krievijai īstenot hibrīdoperācijas arī ārpus frontes līnijām. Par to, kā šīs pārmaiņas ietekmē kara raksturu, kādu lomu tajā ieņem jaunās tehnoloģijas un cik gatava šodien ir Eiropa, ...

Krievijai "nepietiek lielgabalu gaļas" un nav resursu, kurus mest karā ar Ukrainu, šādu vērtējumu frontē Ukrainā notiekošajam intervijā žurnālam "Ir" sniedzis Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos, bijušais Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Kažociņš.

Latvija un Lielbritānija aizsardzības problēmas nerisina, par tām vienkārši runājot. Pēdējie gadi ir pierādījuši to, ka abas valstis ir vairāk “darītāji” nekā “runātāji”, praktiski sadarbojoties, Eiropas un citu reģionu drošības veicināšanā, tā intervijā portālam “Sargs.lv” atzīst Lielbritānijas aizsardzības sekretārs Bens Volless (Ben Wallace).

Līdz ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina reitingu samazināšanos iepriekš plānotā konstitucionālā referenduma īstenošana šobrīd nav iespējama, tomēr tas nenozīmē, ka konstitūcijas izmaiņu referenduma ideja ir atmesta. Tā sarunā ar portālu “Sargs.lv” uzsver politologs un nacionālās drošības jautājumiem veltītā bloga “Latvijasdrosiba.lv” dibinātājs Andis Kudors.

Latvijas aizsardzība nesākas tikai brīdī, kad pie valsts robežas parādās pretinieka karaspēks, un tā nav tikai Nacionālo bruņoto spēku atbildība. To ikdienā veido savlaicīga izlūkošanas informācijas apmaiņa, sabiedroto militārā klātbūtne, komandieru gatavība patstāvīgi rīkoties, valsts aizsardzības dienests, sabiedrības noturība un spēja jaunās tehnoloģijas integrēt vienotā kaujas sistēmā. Par to sarunu ...

Svinot Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 36. gadadienu, 4. maijā Aizkrauklē norisinājās Nacionālo bruņoto spēku diena un militārā parāde. Uzrunājot klātesošos un karavīrus, aizsardzības ministrs Andris Sprūds uzsvēra, ka brīvība ir ikdienas izvēle un darbs, vienlaikus izceļot valsts aizsardzības spēju straujo attīstību un sabiedroto nozīmi drošības saglabāšanā.

Gādājot par Ukrainas militāro vajadzību apmierināšanu, aizstāvoties pret Krieviju, nav saprātīgi bruņojumu atdot tādā veidā, ka tas vājinātu NATO Austrumu flangu, šādu viedokli intervijā "Latvijas Avīzei" paudis Vācijas vēstnieks Latvijā Kristians Helts.

Ja pirms kara daudzi uzskatīja, ka droni, jeb bezpilota lidaparāti ir sava veida izklaides rotaļlietas, tad Ukrainas aizstāvji, caur savu izdomu un inovācijām ir pierādījuši, ka tos var pārvērst par nopietniem ieročiem, tā, vērtējot galvenos iespaidus pēc gada, ko Ukrainas nācija aizvadījusi savā cīņā pret krievu okupantiem intervijā portālam “Sargs.lv” ...

Gruzija pēdējos gados veikusi ievērojamu progresu, lai sasniegtu vienu no saviem ārpolitiskajiem mērķiem – dalību NATO. Savukārt, ja alianse izlemtu uzaicināt Gruziju savu dalībvalstu pulkā, Krievijai šajā jautājumā nedrīkst būt balsstiesību, tā intervijā izdevumam “Caucasian Journal” uzsvēra bijušais ASV bruņoto spēku komandieris Eiropā atvaļināts ģenerālleitnants Bens Hodžs ( Ben Hodges ...