GADS KARĀ. NBS komandieris: droni nav rotaļlietas, bet nopietni ieroči un mēs tos attīstām

Vai karš Ukrainā licis mainīt Latvijas aizsardzības nozares plānus?

Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš vienmēr ir bijis pārliecināts par Latvijas aizsardzības spējām un tāds arī viņš ir intervijas laikā. Ģenerālleitnants norāda, ka Ukrainas karš vairāk ir licis pārdomāt tieši visas sabiedrības un tās spēju aizsargāties.

Taču attīstība neizpaliek arī Latvijas bruņotajos spēkos. Ja iepriekš droni tika uzskatīti par izklaides rotaļlietām, tad tagad Ukraina ir parādījusi, cik tie ir nozīmīgi karadarbībā.

Latvijā dronu spējas jau sāka attīstīt 2007. gadā un pēc 2014.gada tās tika ieviestas NBS vienībās daudz plašākā mērogā. Komandieris atzīst, ka Ukrainas pieredze ir lielisks pierādījums kā dronu taktiskās konvencionālās un nekonvencionālās spējas ieviest daudz plašākā apjomā NBS apakšvienībās sākot no nodaļām - beidzot ar brigādēm.

Vienlaikus komandieris atzīst, ka Latvijai un arī Eiropai vēl jāmācās par Krievijas hibrīdkara draudiem informatīvajā frontē. 

Viņš uzsver, ka ietekme nav bijusi tikai etniskajās krievu vai slāvu grupās, šī ietekme ir novērojama vairākās Rietumeiropas valstīs. “Cilvēki tur ir ļoti rezervēti Ukrainas atbalstā, es nesaprotu, kā var būt cilvēks neitrāls, ja notiek slepkavības. Šajā sakarā informatīvais karš ir parādījis savu efektivitāti,” atzīst komandieris.

Kā Latvijai vislabāk sagatavoties iespējamiem Krievijas iebrukumam?

Atbildot uz šo jautājumu, NBS komandieris atkārtoti uzsver vienu no visaptverošās valsts aizsardzības pamata stūrakmeņiem  - uzlabot pašas Latvijas sabiedrības gatavību krīzes situācijām, kā arī valsts un nevalstisko struktūru sagatavošanu darbam šādos apstākļos.

Ģenerālleitnanta L. Kalniņa ieskatā, sabiedrības noturības nozīmi kara apstākļos šobrīd var ļoti labi novērot Ukrainā. Viņaprāt, tieši sabiedrības noturība iepretim agresora draudiem, neļauj Krievijai uzvarēt. Gan konvencionālā, gan nekonvencionālā darbība balstīta uz visas tautas velmi aizsargāt savu valsti, māju, ģimeni un, pēc komandiera teiktā,  “tas ir tas pats galvenais”.

Arī NBS iekšienē daudz darba ir jaunu kaujas spēju izaugsmes attīstībā. Pašlaik NBS ir definētas trīs galvenās spēju attīstības prioritātes – pretgaisa aizsardzība, raķešu artilērija un pretkuģu spējas. Vienlaikus nepieciešams pilnveidot modernā kara vešanas tehniku. Tomēr, ne mazāk nozīmīgs darbs gaidāms pie taktisko paņēmienu pilnveides, jo īpaši mazo apakšvienību cīņas paņēmieniem.

Vaicāts, cik ilgā pēc kara ar Ukrainu Krievija spēs atjaunot savus bruņotos spēkus, lai radītu draudus Baltijas valstīm, ģenerālleitnants L. Kalniņš atzīst – agri vai vēlu, tomēr “šis kaimiņš neliksies mierā”, tāpēc sabiedrībai ar to jārēķinās.

Viņš atzīst – pēdējos gados Latvija ir jau darījusi daudz, sperot nozīmīgus soļus savas aizsardzības pilnveidošanai. Pašlaik Latvijā ir izvietoti NATO karavīri no 21 dalībvalsts. Latvijā tiek veidota Kanādas vadītā daudznacionālā NATO brigāde, NBS ir ļoti labi attīstīta sadarbība ar Lietuvu, Igauniju, Skandināvijas valstīm un Poliju.

Ukrainas karā gūtās mācības NBS attīstībai

Ģenerālleitnants L. Kalniņš atzīst – kopš 2014. gada Ukrainas bruņotie spēki ir būtiski mainījušies. Daudz no šī procesa mācījušies arī NBS, vienlaikus strauji audzējot savu militāro kapacitāti. Komandiera ieskatā galvenais atzinums ir, ka efektīvu aizsardzību var nodrošināt, ja to padara daudzslāņainu – gan horizontālā, gan vertikālā līmenī.

Otrkārt, Latvijai ir jāattīsta visa veida materiālo resursu, bruņojuma un munīcijas piegāžu drošība. To var nodrošināt tikai tad, ja šajā procesā ir iesaistīta vietējā industrija. Ģenerālleitnants norāda, ka ja Latvija neattīstīs savu vietējo industriju, “mēs vienā brīdī riskējam nonākt situācijā, kurā mums pietrūks ar ko karot.”

Treškārt – visa veida rezervju veidošanu. Komandieris gan piebilst, ka tas neattiecas tikai uz bruņojumu un munīcijas rezervēm, bet arī tām rezervēm, kas nepieciešamas civilajā dzīvē – piemēram, degvielas rezerves, medikamenti un pārtikas rezerves, kas nepieciešamas, lai Latvijas iedzīvotāji zināmu laika periodu varētu izdzīvot bez piegādēm, kas varētu tikt pārtrauktas iespējama konflikta rezultātā.

Drošība pirmajā vietā jau vairākus gadus

NBS komandieris norāda, ka darīts ir daudz. Madrides samitā tika sperts milzīgs solis uz priekšu, pārveidojot esošo sabiedroto bataljonu par brigādes līmeņa vienību, kā arī Latvijā tiek attīstīta visaptveroša aizsardzības sistēma.

NBS aktīvi strādā ar jaunatni – gan caur Jaunsardzi, gan caur Valsts aizsardzības mācību (VAM), kuru šogad apgūs 20 000 jauniešu. Viena no sadaļām tajā ir tieši militārā joma.

Ir panākts, ka valsts iestādes un struktūras vairāk iesaistās valsts aizsardzības sistēmas veidošanā, lai gan vēl nesenā pagātnē uzskatīja, ka ar valsts aizsardzību jānodarbojas tikai Aizsardzības ministrijai un NBS.

Komandieris arī min vairākus piemērus, kuri nesuši augļus visaptverošas aizsardzības sistēmas ieviešanā. Piemēram Aizsardzības ministrijas izdotie bukleti “Kā rīkoties krīzes gadījumā”, kuros iekļautas instrukcijas 72 stundu somu sagatavošanai un ieteikumi kā rīkoties dažādās situācijās, kļuvuši populāri sabiedrībā. Otrkārt, līdz ar Valsts aizsardzības mācību skolās tiek sagatavota krīzēm apmācīta jaunatne, kas nepieciešamības gadījumā var parūpēties par saviem vecākajiem radiniekiem.

Liels ieguvums ir arī Jaunsardzes kustība, kas papildina profesionālā dienesta karavīru rindas. Arī sabiedrība ir kļuvusi ļoti atbalstoša, NBS komandieris norāda, ka Zemessardzē novērots līdz šim lielākais personāla pieaugums, gadā vien tās rindas augušas par 20%.

Vienlaikus komandieris atzīst, ka NBS priekšā ir daudzi darbi. Jāstrādā pie bruņojuma iegādes un pilnveidošanas. Jāturpina visu trīs NBS spēka veidu modernizācija, savukārt pašiem bruņotajiem spēkiem arvien vairāk jāiesaistās sabiedrības izglītošanā un patriotiskā noskaņojuma veicināšanā. Savukārt NATO iekšienē jāturpina darbs ar sabiedrotajiem.

“Austrumu flanga aizsardzībā vairāk jāmotivē iesaistīties mūsu sabiedrotos. Šajā virzienā jāiegulda liels darbs. Viļņas samitā un nākamajos NATO samitos par to tiks runāts, jo tas lielā mērā ir saistīs ar kopējo aizsardzības plānu izstrādi, kur jāparedz gan resursi, gan komandvadības ķēdes. Turklāt, kā jebkuru plānu, to būs nepieciešams sinhronizēt starp NATO dalībvalstīm,” piebilst ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš.