Meklēšanas rezultāts

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši aptuveni 32 750 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Krievija varētu atsaukt Ukrainas un Baltijas valstu neatkarības atzīšanu, otrdien izteicies Krievijas Valsts domes deputāts Jevgēņijs Fjodorovs.

Rietumu sabiedrotajiem nav jābaidās būt stipriem - šodienas ģeopolitiskajā situācijā spēks ir kļuvis par nepieciešamību demokrātijas un miera nosargāšanai, otrdien Hāgā tiekoties ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu un vairāku alianses sabiedroto valstu un valdību vadītājiem uzsvēra Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Melnajā jūrā ir Krievijas kara flotes kuģu grupējums ar 20 spārnotajām raķetēm, kas apdraud Ukrainu, paziņoja Ukrainas operatīvās pavēlniecības "Dienvidi" preses sekretārs Vladislavs Nazarovs.

Rietumvalstīm ir jāsūta vairāk smago ieroču Ukrainai, kas cīnās pret Krievijas karaspēka uzbrukumu Ukrainas austrumos, otrdien paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Ceturtdien, 16. jūnijā Alūksnē, Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skolā notiks profesionālā dienesta karavīru militārās pamatapmācības kursa kārtējais izlaidums. Jaunie karavīri trīs mēnešu laikā tika apmācīti un sagatavoti turpmākajam dienestam kādā no Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vai Zemessardzes vienībām.

Vācija ir parakstījusi paziņojumu par nodomu pievienoties Somijas vadītajai kopējās bruņumašīnu sistēmas “Patria” 6x6 programmai. Tikmēr oficiālais pievienošanās līgums Vācijai ir jāparaksta līdz 2022. gada beigām. Tādējādi tā kļūs par jau piekto valsti, kas pievienosies daudznacionālās sadarbības pirmajam posmam – Somija, Latvija un Igaunija programmā iesaistījās 2019. gadā, savukārt Zviedrija ...

Stokholmas Starptautiskais miera pētījumu institūts (SIPRI) šodien publicēja SIPRI 2022. gada gadagrāmatu, kurā novērtēts pašreizējais stāvoklis bruņojuma, atbruņošanas un starptautiskās drošības jomā. Galvenais secinājums ir tāds, ka, neraugoties uz kodolgalviņu skaita nelielo samazinājumu 2021. gadā, nākamajā desmitgadē gaidāms kodolieroču arsenālu pieaugums.

Lietuva tuvāko gadu laikā no Francijas plāno iegādāties 155 mm kalibra artilērijas sistēmas – pašgājējhaubices “Caesar”, tā pēc vizītes Parīzē paziņojis Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks. Viņš gan norādīja, ka pagaidām vēl ir pāragri runāt par konkrētiem datumiem, taču šis Lietuvas bruņotajiem spēkiem svarīgais iepirkums varētu tikt realizēts 2027. gadā ...