Rietumu sabiedrotajiem nav jābaidās būt stipriem - šodienas ģeopolitiskajā situācijā spēks ir kļuvis par nepieciešamību demokrātijas un miera nosargāšanai, otrdien Hāgā tiekoties ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu un vairāku alianses sabiedroto valstu un valdību vadītājiem uzsvēra Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Kā aģentūru LETA informēja premjera preses sekretārs Sandris Sabajevs, tikšanās laikā Kariņš kārtējo reizi pauda nepieciešamību stiprināt NATO Austrumu flangu un alianses aizsardzības un atturēšanas spējas, ņemot vērā fundamentālās drošības vides izmaiņas saistībā ar Krievijas karadarbību Ukrainā.
Tikšanās laikā ar Stoltenbergu, Nīderlandes premjerministru Marku Ruti, Dānijas premjerministri Meti Frederiksenu, Rumānijas prezidentu Klausu Johanisu, Beļģijas premjerministru Aleksandru de Krū, Polijas premjerministru Mateušu Moravecki un Portugāles premjerministru Antonio Kostu tika pārrunāta nepieciešamība stiprināt transatlantiskās saites, kā arī atbalsta sniegšana Ukrainai. Pēc Kariņa teiktā, Ukrainas uzvara un Krievijas zaudējums šajā karā ir vienīgais veids, kā atjaunot mieru un drošību Eiropā, informēja Sabajevs.
Hāgā sapulcējušies NATO valstu un valdību vadītāji vienojās par kopīgu paziņojumu, kurā pauda atbalstu NATO jaunās Stratēģiskās koncepcijas apstiprināšanai 29.jūnijā un 30.jūnijā Madridē notiekošajā NATO samitā, kā arī uzsvēra nepieciešamību NATO dalībvalstīm Eiropā uzņemties lielāku atbildību par Eiropas drošību.
Tāpat tikšanās dalībnieki vienoti aicināja palielināt finansējumu aizsardzībai, lai esošajā drošības situācijā stiprinātu NATO spējas. Sabiedroto valstu un valdību vadītāji pauda skaidru atbalstu Somijas un Zviedrijas uzņemšanai NATO, informēja Sabajevs.
