6. martā aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube piedalījās pulkveža Oskara Kalpaka un brīvības cīnītāju atceres pasākumā Saldus novada „Airītēs”.
Meklēšanas rezultāts
Pirms 30 gadiem šajā dienā no Latvijas aizgāja pēdējais Krievijas okupācijas armijas karavīrs. Krievijas armijas izvešana no Latvijas prasīja četru gadu ilgu darbu, un tā bija pēdējā cīņa Atmodas periodā, lai garantētu absolūtu Latvijas neatkarību un atvērtu mūsu valstij ceļu uz atgriešanos rietumu pasaulē. Tiesa, panākt karaspēka izvešanu nebija viegli. ...
Tieši pirms 25 gadiem, 28.augustā 1998.gadā, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas Jūras spēku komandieri sanāca kopā, lai izveidotu vienu no svarīgākajām Baltijas valstu jūras spēku sadarbības platformām. Baltijas valstu jūras eskadra (BALTRON) ir bijis viens no ilgstošākajiem Baltijas valstu sadarbības projektiem, kas licis pamatus gan karavīru profesionalitātei, gan trīs valstu Jūras ...
Pasaulē ir novērojama aizvien lielāka šķelšanās un lielvaru vēlme iegūt savu vietu zem saules. Valstis ir nonākušas uz otrā Aukstā kara sliekšņa. Krievijas karš Ukrainā ir aizsācis šo šķelšanās procesu starp valstīm, kuras atbalsta demokrātiju, un valstīm, kuras gatavas ieņemt autokrātisku pozīciju. Pastiprinās cīņa starp Ķīnu un ASV – viena ...
Līdz ar Latvijas okupāciju 1940. gadā tika dzēstas arī Latvijas identitāti apliecinošas tradīcijas. Viena no tām – godasardzes noņemšana pie Brīvības pieminekļa 1940. gada 21. jūlijā. Neskatoties uz daudzajiem okupācijā pavadītajiem gadiem, latviešu vēlme būt brīviem neapsīka. Tā, līdz ar Latvijas neatkarības atjaunošana 1990. gada 4. maijā, valstī pamazām tika ...
Kad pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigās sākās konflikts Kalnu Karabahā, Lietuva un pārējās Baltijas valstis centās savest karojošās puses kopā pie viena sarunu galda Rīgā. Par spīti kopīgai tējas dzeršanai, jokiem un it kā sarunās panāktajam progresam, vienošanās par mieru galu galā izgāzās, analizējot tā laika notikumus, raksta Lietuvas sabiedriskais ...
Tieši pirms trīsdesmit gadiem - 1990. gada 4. maijā desmitiem tūkstoši cilvēku pulcējās Rīgas centrā pie toreizējās Augstākās padomes nama, kurā šodien atrodas Latvijas Republikas Saeima. Todien izšķīrās Latvijas liktenis- pirmo reizi pēc padomju okupācijas sākuma demokrātiskā veidā ievēlētais Latvijas parlaments lēma par mūsu valsts neatkarības deklarācijas pieņemšanu. Daudzi no ...
Šodien Latvijā un citviet pasaulē tiek svinēta Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 31. gadadiena. 1990. gada 4. maijā 138 no 201 Augstākās padomes deputāta pieņēma deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu". Augstākā padome noteica valsts varas "de facto" atjaunošanai pārejas periodu, kas beidzās ar Latvijas Republikas 5. Saeimas sasaukšanu.
Pirms 76 gadiem - 1944. gada 13. oktobrī - Rīgā ienāca Padomju Savienības Sarkanā armija, padzenot no pilsētas nacistiskās Vācijas karaspēku. Vēlreiz notika okupācijas režīmu maiņa – vācu okupācija noslēdzās, atjaunojās padomju okupācija, kas beidzās tikai līdz ar Latvijas Republikas valstiskās neatkarības atjaunošanu 1991. gadā.
1940. gada 17. jūnijā Latvijas valsti okupēja Sarkanā armija. 21. jūnijā PSRS Tautas komisāru padomes priekšsēdētāja vietnieka A. Višinska uzraudzībā sastādīja jauno valdību ar A. Kirhenšteinu priekšgalā. Jaunā okupācijas vara steigā organizēja tautas Saeimas vēlēšanas, kurās atļāva piedalīties tikai vienam, Maskavā apstiprinātam sarakstam – Darba tautas blokam, citus sarakstus iesniegt ...