Zviedrijas aizsardzības ministrs: Nepieciešams stiprināt Baltijas jūras reģiona valstu drošību
ZiņasZviedrijas aizsardzības ministrs Pēters Hulkvists ( Peter Hultqvist ) vizītes laikā Latvijā apliecināja gatavību un nepieciešamību stiprināt Baltijas jūras reģiona valstu sadarbību un aizsardzību. Vizītes laikā P. Hulkvists ar Latvijas aizsardzības ministru Arti Pabriku pārrunāja arī reģionālās drošības jautājumus, tostarp Krievijas izvērsto karu Ukrainā un veiktos pasākumus Ukrainas atbalstam.
“Gaisma un prieks pat vistumšākajos laikos,” šādi vārdi lasāmi “Euromaidan Press” ierakstā mikroblogošanas vietnē “Twitter”, vēstot par jaunu pāri, Jarinu Arijevu un Svjatoslavs Fursins, kuri apprecējās 24. februārī, dienā, kad Krievijas diktators Vladimirs Putins pieteica karu Ukrainai, bet nākamajā spēra pirmos soļus, lai aizstāvētu savu valsti.
Pastāvīgā Ukrainas iznīcinātājlidmašīnu F-16 flotes izmantošana, atvairot agresorvalsts Krievijas gaisa uzbrukumus, palielina lidojumu stundu skaitu un strauji nolieto lidaparātu tehnisko resursu. Tas jau drīzumā nozīmēs, ka tiem būs nepieciešami sarežģīti un dārgi remonti – secinājis Apvienotās Karalistes Domnīcas "Karalisko apvienoto dienestu institūts" (RUSI) gaisa spēku eksperts Džastins Bronks ( ...
2023. gads Latvijas aizsardzības nozarē uzskatāms par sākumu straujam spēku attīstību pieaugumam. Aizejošais gads aizvien pagājis agresorvalsts Krievijas uzsāktajā kara zīmē pret Ukrainu. Pieaugusi arī Krievijas īstenoto hibrīdoperāciju intensitāte ne tikai pret Baltijas valstīm, bet arī jauno NATO dalībvalsti Somiju. Nerimstošie Krievijas draudi likuši kā NATO, tā ...
Bezpilota lidaparātu izmantošana karavīru apgādē ļāvusi Ukrainas bruņotajiem spēkiem paglābt no ielenkuma un drošas nāves vai nonākšanas krievu okupantu gūstā desmitiem karavīru, kuri pēc šā gada maijā sāktās Krievijas ofensīvas Ukrainas Austrumos nonāca ielenkumā, spējot turpināt cīņu septiņdesmit dienas pēc kārtas, vēsta ASV medijs “Forbes”.
Šonedēļ Polijā, Poznaņā svinīgā pasākumā tika atklāts ASV Armijas garnizona štābs, iezīmējot pastāvīgu ASV Armijas klātbūtni Centrālās un Austrumeiropas reģionā, kurā esošās valstis Krievijas noziedzīgā iebrukuma Ukrainā dēļ saskaras ar ievērojami lielākiem drošības izaicinājumiem un riskiem, vēsta ASV aizsardzības nozares izdevums “Stars and Stripes”.
Labs NATO vadītājs ir svarīgāks nekā jebkad agrāk, bet tikai daži atbilst šim amatam. Jenss Stoltenbergs bija stingra roka, kad Rietumu galvaspilsētas steidzās palīdzēt Ukrainai atvairīt Krievijas karaspēka iebrukumu. Taču, tā kā viņa pilnvaru termiņš beidzas septembrī, pieaug spekulācijas par to, kurš varētu viņu nomainīt.
Ukrainā palielinās to agresorvalsts Krievijas dezertieru skaits, kas vēlas pievienoties Ukrainas bruņoto spēku ārzemju leģionam, lai cīnītos pret diktatora Vladimira Putina iebrucēju armiju, vēsta britu laikraksts “Daily Mail”. Daudziem no viņiem galvenā motivācija šim solim ir pašu dienesta biedru pieredzētie pastrādātie kara noziegumi Ukrainā.
Kopš Krievijas uzbrukuma sākuma Ukrainai februāra beigās NATO veikusi vairākus pasākumus, lai vēl efektīvāk aizsargātu savas dalībvalstis no iespējamās agresijas, īpaši alianses Austrumu flangā. Pastiprinātas arī gaisa patruļas sabiedroto gaisa telpās, un palielināts reaktīvo lidmašīnu skaits, kuras gatavas reaģēt uz apdraudējumu 24/7 režīmā.
Bieži var dzirdēt Krievijas atbalstīto mediju uzskatus, ka Putina rokās ir ne tikai Ukraina, bet arī visi Rietumi. Pētnieks Eliots A. Kohens ( Eliot A. Cohen ) žurnālā “The Atlantic” ir rūpīgāk ieskatījies šī brīža situācijā un analizējis, kas tad īsti atrodas Putina rokās un kas nē.