Pagājušā gadsimta beigās Eiropas mieru satricināja dažāda mēroga karadarbība kontinenta dienvidos, proti, Balkānu reģionā.
Meklēšanas rezultāts
Latvijas valsts himnas autora Baumaņu Kārļa atdusas vieta atrodas Limbažu kapos. Netālu no tās slejas piemineklis, kurš veidots no Staburaga šūnakmens ar iestrādātu portretcilni un piemiņas plāksni. Šajā vietā atdusas jūras virsleitnants Vilis Gelbe.
Pretošanās kustība nacistu okupētajā Latvijā parasti tiek saistīta ar 1943. gada 13. augustā Rīgā slepeni izveidoto Latvijas Centrālo padomi un tās politisko darbību.
Kad pārlapojam pagājušā gadsimta divdesmito gadu Latvijas presi, Kriša Ķūķa vārds tajā atrodams bieži. Nav daudz Latvijas armijas virsnieku, kas tā laika rakstos minēti gan pozitīvā, gan negatīvā nozīmē.
Vairāk nekā 76 gadi pagājuši, kopš starp Baltijas valstīm un Padomju Savienību tika noslēgts Savstarpējās palīdzības pakts jeb tā sauktais bāzu līgums, ar ko aizsākās process, kurš noveda pie šo valstu neatkarības zaudēšanas un dramatiskām sekām.
Šogad atzīmējam pirmo latviešu nacionālo karaspēka vienību — latviešu strēlnieku bataljonu dibināšanu. Par šo nozīmīgo vēsturisko notikumu ir daudz rakstīts un vēl daudz kas tiks pateikts nākamībā.
1915. gada jūnija sākumā Rīgā norisinājās latviešu sabiedrisko darbinieku un virsnieku sapulce, kurā tika skatīts jautājums par latviešu nacionālo vienību izveidi Krievijas impērijas armijas sastāvā. Sapulcē, kuru sasauca pēc Krievijas valsts domnieka Jāņa Goldmaņa iniciatīvas Tērbatas ielā 1/3, pieņēma lēmumu atbalstīt ieceri par latviešu militāro vienību dibināšanu.
1915. gada vasarā sāka formēt latviešu strēlnieku bataljonus. Latviešu vienību izveidē sevišķa nozīme bija Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komitejai, kura sarežģītos apstākļos veica apjomīgu un ievērojamu darbu — organizēja brīvprātīgo pieņemšanu, panāca virsnieku un kareivju pārcelšanu no citām Krievijas impērijas armijas daļām, kā arī rūpējās par bataljonu apgādi. Komitejas darbinieki ...
14. jūnijā, pieminot 1941. gada 14. jūnija notikumus, kad vienlaikus ar civiliedzīvotāju masveida izsūtīšanu notika represijas arī pret Latvijas armijas karavīriem, Gulbenē un Litenē notika komunistiskā genocīda upuru piemiņas pasākumi.
1915. gada rudenī pirmo trīs latviešu strēlnieku bataljonu karavīri piedzīvoja kaujas ugunskristības. Beiguši dažus mēnešus ilgušās apmācības Rīgas apkārtnē un ieguvuši nepieciešamās iemaņas, strēlnieki devās uz fronti, lai cīnītos pret ienaidnieku — uzbrūkošo vācu armiju, kura apdraudēja Rīgu. Pirmajās kaujās latviešu strēlnieki sevi pierādīja kā vērā ņemams spēks.