Gulbenē un Litenē piemin traģiskos 1941.gada 14.jūnija notikumus

 Tajos piedalījās aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube, kā arī regulāro spēku un Zemessardzes vienību komandieri, karavīri, zemessargi, jaunsargi un Latvijā akreditētie ārvalstu aizsardzības atašeji.

„Dzelzceļa sliedes un lopu vagoni ir mūsu tautas sāpju ceļš. 1941.gada 14.jūnijā tas bija vienvirziena ceļš. Terora radītais bezspēks klāja mūsu zemi un tautu gadu desmitiem,” piemiņas pasākumā Gulbenes dzelzceļa stacijā uzsvēra aizsardzības ministrs. „Mums jātur svēta mocīto un nomocīto piemiņa mūsu sirdīs, dvēselēs un darbos. Mūs pienākums ir būvēt valsti, kurā viņi būtu vēlējušies dzīvot – jo mums ir dota tāda iespēja.”

Aizsardzības ministrs norādīja, ka Litene Latvijas vēsturē ir karavīra likteņa zīme: „Vīrus, kuri izcīnīja valsts neatkarību Brīvības cīņās, puišus, kuri savā varonībā vēlējās līdzināties strēlniekiem, nogalināja vai izsūtīja mirt svešumā. Karavīri, kuri bija zvērējuši atdot savas dzīvības par Latviju, mira par Latviju bez kaujas.”

„Šodien mēs precīzi zinām, ko nozīmē atbalsts un apņēmība palīdzēt. Mūsu karavīri ir plecu pie pleca ar sabiedrotajiem Latvijā un pasaulē,” sacīja R.Vējonis. „Litenē un svešumā apglabātie to nepieredzēja, bet es ticu, ka viņi ticēja tai dienai, kad mēs godināsim viņu vārdus brīvā valstī kā brīvas pasaules daļas valsts.

Nacionālo bruņoto spēku komandieris norādīja, ka 1941. gada traģiskajos notikumos saskatāmas hibrīdkara iezīmes – meli un gļēva, nodevīga rīcība: „Mūsu karavīri, kas lielākā daļa bija Brīvības cīņās cīnījusīes, apbalvoti ar augstākajiem valsts apbalvojumiem, viņi nebija gatvi šādai cīņai. Viņi bija godīgi frontes virsnieki, kuri nepazina šādu maldu, melu un nodevības vidi un viņi tika apmanīti.”

„Tāpēc mums jādomā, kādus secinājumus izdarām. Vēlu mums šo gudrību, tālredzību un drosmi pareizā brīdī apturēt šos melus, stāties viņiem pretī un neļaut viņiem sagrauzt mūsu pārliecību, drosmi un ticību valstij,” uzsvēra ģenerālleitnants R.Graube.

Šogad aprit 74 gadi kopš traģiskajiem 1941. gada 14. jūnija notikumiem, kad vienlaikus ar civiliedzīvotāju masveida izsūtīšanu notika represijas arī pret Latvijas armijas karavīriem. 1941. gada 14. jūnijā Latvijas armijas Litenes un Ostroviešu nometnē, kas atradās aptuveni 10 kilometru attālumā no Litenes, apcietināja un uz Sibīriju deportēja vismaz 430 virsnieku. Vairāki no viņiem tika nošauti uz vietas.    

Pieminot traģiskos notikumus, Nacionālie bruņotie spēki sadarbībā ar Gulbenes novada pašvaldību organizēja komunistiskā genocīda upuru piemiņas pasākumus Gulbenē un Litenē.

Piemiņas pasākums sākās Gulbenes dzelzceļa stacijā, bet  turpinājās Latvijas karavīru piemiņas vietā Litenes kapos, kur 2001. gada 14. jūnijā atklāja Ivara Feldberga un Sandra Gribanovska veidoto piemiņas ansambli "Sāpju siena", kas veltīts nogalinātajiem un nomocītajiem Latvijas armijas virsniekiem.

Latvijas armijas Litenes nometnes vietā tika iedegts „Atmiņu ugunskurs”.

Bruņoto spēku karavīri un zemessargi, kā arī jaunsargi komunistiskā genocīda upuru piemiņas pasākumos piedalījās arī citviet Latvijā.

Latvijas armijas nometnes vietā Litenē no 12. līdz 14. jūnijam notika gadskārtējā lauka nometne mūsdienu virsniekiem un Nacionālās aizsardzības akadēmijas kadetiem – topošajiem virsniekiem, kā arī jaunsargiem, tādējādi turpinot bruņoto spēku tradīciju, kas veicina izpratni par Latvijas armijas karavīru traģiskajām likteņgaitām. Pasākumā piedalījās 45 kadeti, 20 jaunsargi un 30 virsnieki no dažādām bruņoto spēku vienībām.

Nometni atklāja ar Latvijas valsts karoga pacelšanu. Karoga mastā tika uzvilkts tieši tas pats karogs, kas nometnē mastā plīvoja 2011. gadā, kad traģisko notikumu 70. gadadienā iedibināja šo tradīciju. Savukārt aizsardzības akadēmijas 1. kursa kadetu dalība šajā nometnē ir iekļauta viņu apmācības programmā.

Apmeklējot Pededzes kapus, vairāk nekā nometnes dalībnieki godināja tur apglabātos 14 noslepkavotos Latvijas armijas karavīrus, bet pēc tam devās 20 kilometru pārgājienā, kurā iepazinās ar Ostroviešu un Litenes nometnes izvietojumu.

Vēsturiskos stāstījumos tās dalībnieki uzzināja par tā laika Latvijas armijas kaujas spējām un aktivitātēm vasaras nometnēs, iespējamo darbības modeli pret PSRS spēku iebrukumu 1939. gada septembrī – oktobrī, kā arī par traģiskajiem notikumiem pirms 74 gadiem. Litenes pagasta namā nometnes dalībnieki noskatījās dokumentālo filmu „Padomju stāsts”.

Savukārt vakarā pie ugunskura pieredzējušie mūsdienu virsnieki kadetiem un jaunsargiem stāstīja par dienestu bruņotajos spēkos. Pasākums noslēdzās ar karavīru dziesmu dziedāšanu.