Naktī uz trešdienu Latvijas austrumu pierobežā fiksēti divi ar neidentificētiem bezpilota lidaparātiem saistīti incidenti, no kuriem viens beidzās ar sprādzienu Krāslavas novadā. Veicot padziļinātu notikuma vietas izpēti un izvērtējot atrastās atlūzas, Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir identificējuši, ka gaisa telpu pārkāpušais objekts ir Ukrainas izcelsmes drons.
Bezpilota sistēmu karaspēka (BSK) izveide iezīmē stratēģisku pavērsienu tajā, kā Krievija ilgtermiņā plāno radīt, uzturēt un modernizēt savas bezpilotu spējas. Šajā rakstā “Sargs.lv” pēta BSK nozīmi plašākā kontekstā - kā tas pārveido Krievijas industriālo bāzi, ietekmē tehnoloģisko sacensību ar Ukrainu un maina NATO skatījumu uz nākotnes karadarbību.
ASV prezidents Donalds Tramps ir uzsācis mēģinājumu restartēt attiecības ar Krieviju, solot, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins ievēros miera līguma nosacījumus, ja tāds tiks parakstīts. Tomēr, kā raksta "The Telegraph", Krievijas ekonomika ir tik cieši saistīta ar karadarbību Ukrainā, ka tas padara miera līguma noslēgšanu maz ticamu.
Lai gan ASV izlūkdienesti brīdina, ka Krievija mobilizē savus sauszemes spēkus uzbrukumam Ukrainai, joprojām ir cerīgi domāt, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins nekad neīstenos galējo riskanto soli. Tomēr, ja spēcīgam autoratīvam vadonim ir tik maz iespēju saglabāt varu, riska aprēķins mainās, uzskata Krievijas politikas pētnieks Anders Oslunds.
Krievijas militārās aprindas turpina meklēt nekonvencionālus risinājumus cīņai ar pirmās personas skata (FPV) droniem, kas kļuvuši par vienu no noteicošajiem ieročiem karadarbībā Ukrainā. Žukova Apvienotā bruņoto spēku akadēmija patentējusi oriģinālu iekārtu – rotējošu tīklu palaidēju, kas vizuāli atgādina izvēršamu lietussargu un paredzēts dronu notriekšanai pirms to trieciena pa mērķi.
Krievijas diktators Vladimirs Putins ne reizi vien vicinājis kodolzobenu, gan runājot par kodolieroču ražošanu, gan periodiski solot tos reāli likt lietā, tā kā Krievijai ir pasaulē lielākais kodolarsenāls. Tādējādi Krievijas vadītājs cenšas atturēt Rietumus no atbalsta palielināšanas Ukrainai, taču medijs “Defense News” nolēma izpētīt, ko patiesībā ietver Krievijas kodolarsenāls.
Krievijas privātās militārās un algotņu industrijas attīstības anatomija pēc Prigožina pazušanas
ZiņasKrievijas algotņu industrija ir mainījusies kopš 2014. gada, kad Maskava nelikumīgi okupēja Krimu, un privātie militārie uzņēmumi (PMC) un citi paramilitārie formējumi ieņem arvien nozīmīgāku lomu Krievijas militārajās operācijās. PMC un citi algotņu grupējumi ir kļuvuši par galvenajiem dalībniekiem Kremļa karā pret Ukrainu un varas projekcijā ārvalstīs - galvenokārt Āfrikā.
Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko nepavisam nevēlas būt Krievijas prezidenta Vladimira Putina marionete un ļoti cenšas būt svarīgs un pats kontrolēt situāciju Baltkrievijā, tomēr Ukrainas kara dēļ tas viņam kļūs aizvien grūtāk, intervijā aģentūrai LETA sacīja Bratislavā bāzētās starptautiskās domnīcas "GLOBSEC" viceprezidente un "GLOBSEC" politikas institūta direktore Aļona Kudzko.
Polija paziņojusi, ka būtu “atvērta” ASV kodolieroču izvietošanai valstī, kā arī atzinīgi vērtētu Eiropā dislocēto amerikāņu karavīru skaita palielināšanu par 50%, aicinot uz stingrāku rīcību pret Krieviju saistībā ar tās izraisīto karu Ukrainā, atsaucoties uz svētdien Polijas valdošās partijas līdera Jaroslava Kačiņska ziņoto, raksta britu laikraksts “Daily Mail”.
Nesenie notikumi, kad Vācija neatbalstīja Igaunijas nodomu nodot ieročus Ukrainai, liecina, ka pat tad, ja valsts rīcībā ir ieroči, to tālāka izmantošana var tikt ierobežota. Tas, protams, nav nekas jauns, taču atgādina, ka tas var būtiski ietekmēt ieroču apriti, skaidro Baltijas progresīvo tehnoloģiju institūta (BPTI) jaunākais pētnieks Donatas Palavenis.