Krievijas militārās aprindas turpina meklēt nekonvencionālus risinājumus cīņai ar pirmās personas skata (FPV) droniem, kas kļuvuši par vienu no noteicošajiem ieročiem karadarbībā Ukrainā. Žukova Apvienotā bruņoto spēku akadēmija patentējusi oriģinālu iekārtu – rotējošu tīklu palaidēju, kas vizuāli atgādina izvēršamu lietussargu un paredzēts dronu notriekšanai pirms to trieciena pa mērķi.
Atšķirībā no sarežģītām elektroniskās karadarbības sistēmām, kas paredzētas drona vadības signāla slāpēšanai, šis izgudrojums balstās uz mehānisku principu. Iekārta tiek uzstādīta uz bruņutehnikas aizmugures vai sāniem. Tās darbības princips ir pavisam vienkāršs - saņemot signālu par tuvojošos dronu, sistēma izšauj speciālu lādiņu, kas atveras kā lietussargs. Pateicoties elektromotora radītajam ātrumam un centrbēdzes spēkam, tiek izsviests tīkls ar smagiem atsvariem, kas paredzēts drona propelleru vai korpusa sapīšanai.
Pārbaudes poligonā
Saskaņā ar patentu dokumentāciju, 2024. gadā tika izgatavots un pārbaudīts iekārtas eksperimentālais prototips. Testos, kas veikti, uzstādot sistēmu uz pikapa, kā mērķis tika izmantots "DJI Mavic" sērijas kvadrokopters.
Izmēģinājumu laikā ierīce veiksmīgi izšāva aizsargtīklu aptuveni 3,5 metru attālumā no transportlīdzekļa. Kā norādīts patentā, „lietussargs” veiksmīgi apturēja drona lidojumu, nodrošinot, ka simulētais sprādziens notiek aptuveni 3 metrus no tehnikas. Inženieri uzsver, ka šāda distance ir izšķiroša, jo sprādziena viļņa un šķembu trieciens būtiski samazinās līdz ar attālumu, tādējādi palielinot tehnikas un apkalpes izdzīvošanas iespējas.
Šis jauninājums ir tikai viens no Krievijas armijas centieniem pielāgoties FPV dronu radītajiem draudiem. Iepriekš spēki jau izmantojuši improvizētus risinājumus, piemēram, metāla režģus uz tankiem, kā arī patentējuši citus netradicionālus risinājumus, piemēram, „Oduvančik” („pienenes”) sistēmu – lokanus stikla šķiedras stieņus, kas paredzēti drona aizķeršanai, pirms tas sasniedz bruņu.
Eksperti gan norāda, ka patenta esamība vēl negarantē tehnoloģijas masveida nonākšanu frontē. Tomēr šis risinājums apliecina, ka Krievijas militārie inženieri saskaras ar grūtībām apturēt dronus ar standarta elektroniskās karadarbības līdzekļiem, īpaši gadījumos, kad droni tiek vadīti pa kabeļiem vai izmanto autonomo navigāciju, uz kuru signālu slāpēšana neiedarbojas.
