Kopš Aukstā kara beigām ASV savu kodolarsenālu ir samazinājusi par 80%, tai skaitā deviņas desmitdaļas bija taktiskās vai vidēja rādiusa platformas. ASV kodolspēku modernizācijas būtisks solis ir atjaunot no jūras palaižamu spārnoto raķešu, kas bruņotas ar kodolgalviņām, spēju, vēsta portāls “Defense News”.
Aizsardzības ministrija informē, ka saņēmusi viltus ziņu, kurā e-pasta vēstules veidā pārsūtīta NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga parakstīta vēstule Lietuvas aizsardzības ministram Raimundam Karoblim par lēmumu izvest NATO paplašinātās klātbūtnes Lietuvā kaujas grupas karavīrus no valsts saistībā ar Covid-19 izraisīto krīzi.
Polija norāda uz Krievijas viltus ziņām par slēgto gaisa telpu, kavējot Maskavas palīdzību Itālijai
ZiņasPolijas Ārlietu ministrija paudusi sašutumu par viltus informāciju no Krievijas puses, ka tā nav ļāvusi šķērsot savu gaisa telpu Krievijas militārajām lidmašīnām ar humāno palīdzību Itālijai. Polija aicināja neizplatīt šādu nepatiesu informāciju laikā, kad cīņa ar koronavīrusa pandēmiju ir visu kopīgs uzdevums.
Pērn augstāko apdraudējumu pretizlūkošanas jomā Latvijai radīja Krievija, izvēršot izlūkošanas darbības gan no savas, gan citu NVS valstu teritorijām. Lai arī Latvijā paralēli Krievijas izlūkdienestiem darbojas arī citi, to darbības ne tuvu nelīdzinās Krievijas radītajiem apdraudējumiem, savā ikgadējā pārskatā uzsver Valsts drošības dienests.
Visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanu var bremzēt vairāki faktori, tostarp reģionu iedzīvotāju atsvešinātība no galvaspilsētas, uzticēšanās trūkums politiķiem un atšķirīgs potenciālo draudu raksturojums, uzskata Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūta pētnieki, kuri veic apjomīgu pētījumu par Latvijas iedzīvotāju subjektīvo drošības uztveri.
“Visvairāk ceram uz ceļu tīkla sakārtošanu, tomēr nekādā gadījumā nedrīkst aizmirst solījumus par trokšņu mazināšanu”, tā sarunās ar portālu “Sargs.lv” atzina “Meža Mackeviču” poligona apkārtnes iedzīvotāji. Daudzi atzīst – ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem sadzīvot var labi, turklāt no poligona attīstības jāmācās gūt labumu.
Marta Šermukšne Jaunsardzē ir jau deviņus gadus. To laikā viņa vairākkārt soļojusi 18. novembra militārajā parādē un četras reizes saņēmusi zelta godalgu individuālās šaušanas sacensībās. Par citiem ieguvumiem no Jaunsardzes, kuri stiprinājuši Martas pašapziņu un ticību saviem spēkiem, viņa stāsta portālam “Sargs.lv”.
Jau nākammēnes sāksies testēšana 2016. gadā uzsāktajam, četru valstu virzītajam vienotā “Ziemeļu kaujas formas tērpa” (Nordic Combat Uniform) projektam. Četru finālistu radītos tērpu modeļus testēs aptuveni 480 karavīru no Somijas, Dānijas, Zviedrijas un Norvēģijas, noskaidrojot konkursa uzvarētāju, kuram tiks uzticēta tērpu ražošana.
No 18. līdz 20. martam trīs Krievijas bruņoto spēku pārstāvji – pulkvedis Igors Kuzmenko (Игорь Кузьменко), kapteinis Aleksandrs Stupins (Александр Ступин) un Konstantīns Golijs (Константин Голый) – Eiropas Drošības un sadarbības drošības organizācijas (EDSO) ietvaros un saskaņā ar Vīnes dokumentu veica bruņojuma kontroles inspekciju Latvijā.
Lai iepazīstinātu ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem arī tos iedzīvotājus, kuriem nav iespēju apmeklēt tradicionālo valsts svētku parādi 18. novembrī Rīgā, pirms vairākiem gadiem aizsardzības nozare aizsāka jaunu tradīciju – valsts Neatkarības atjaunošanas dienā, 4. maijā, kādā no Latvijas novadiem organizēt Nacionālo bruņoto spēku dienu.