Kareivis Mārtiņš Kačkans no Bauskas valsts aizsardzības dienestam pieteicās brīvprātīgi. Pēc skolas viņš nolēma doties dienestā, un šo izvēli atbalstīja arī ģimene. Mārtiņš stāsta, ka armijas vide viņam nebija pilnīgi sveša, vecākais brālis bija dienējis, arī tētis bijis armijā. Tieši ģimenes iedrošinājums palīdzējis pieņemt lēmumu un mazinājis sākotnējo satraukumu.
Krievijai ir izdevies saglabāt un pat paplašināt savus bruņotos spēkus vairāk nekā četrus gadus ilgajā karā Ukrainā, neskatoties uz milzīgajiem zaudējumiem. Tas, kas sākotnēji bija drudžains mēģinājums palielināt karavīru skaitu, ir pārvērties strukturētā, visā valsts teritorijā organizētā vervēšanas sistēmā, kas funkcionē kā darba tirgus, vēstīts apjomīgā "Politico" pētījumā.
Kā ik gadu valsts svētku ietvaros Doma baznīcā notikušajā ekumēniskajā dievkalpojumā Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags uzrunāja klātesošos un visus Latvijas iedzīvotājus, atgādinot par miera vērtību un tās trauslumu. Savā sprediķī arhibīskaps uzsvēra, ka miers nav dabisks stāvoklis, bet gan privilēģija, kas prasa kopīgu atbildību un vienotību.
Dažas Ukrainas dronu vienības pēc savas darbības modeļa vairāk atgādina tehnoloģiju jaunuzņēmumus, nevis tradicionālas militārās vienības, tādējādi spēlējot būtisku lomu valsts aizsardzībā pret Krievijas okupantiem. Kā ziņo “The Wall Street Journal”, mūsdienu dronu operatori kļūst par frontē ārkārtīgi efektīviem karavīriem, bieži vien darbojoties pavisam atšķirīgi no armijā ierastās procedūras.
2024. gada 10.maijā Aizsardzības ministrs Andris Sprūds reģionālajā vizītē apmeklēja Alūksni, kur tikās ar NBS Kājnieku skolas vadību, Zemessardzes 2.Vidzemes brigādes vadību un vietējās pašvaldības pārstāvjiem, kā arī atklāja reģionālo semināru par visaptverošu valsts aizsardzību, kura mērķis ir informēt par Latvijas aizsardzībai un drošībai aktuāliem tematiem.
Vien dažas stundas pēc valdības lēmuma par Latvijas Austrumu robežas militāro nostiprināšanu uz valsts ārējās robežas sākās pirmie darbi. Piedrujas robežapsardzības punktā tika izveidots HESCO bastions, savukārt pie Pāternieku un Grebņevas robežkontroles punktiem tika nogādāti vairāki desmiti betona bloku, ar kuriem nepieciešamības gadījumā var ātri nobloķēt kustību pāri robežai.
Bez valsts aizsardzības dienesta (VAD) ieviešanas Latvijā ne tikai nebūs iespējams attīstīt tādas spējas kā raķešu artilēriju vai pretgaisa aizsardzību, bet arī nodrošināt efektīvu Latvijas teritorijas un tās pilsoņu aizsardzību kara gadījumā. Tā ceturtdien Aizsardzības ministrijas un portāla “Sargs.lv” rīkotajā diskusijā “Kam vajadzīgs VAD karavīrs” pauda aizsardzības nozares eksperti.
Zaķusalā, Rīgā, Valsts prezidents Egils Levits, aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un citi aicinātie viesi apmeklēja Nacionālo bruņoto spēku militāro mācību ciklu “Namejs 2020”. Mācību aktivitātes laikā Zaķusalā demonstrēja militāro mācību ciklā “Namejs 2020” iesaistīto vienību sadarbību un savietojamību vienota uzdevuma izpildē.
Valdība 11. augustā plāno lemt par grozījumiem likumā, kas paredz nepieciešamību saņemt Aizsardzības ministrijas atļauju, lai iegādātos īpašumu aizsardzības un armijas objektu tuvumā. Šobrīd Latvijā atšķirībā no vairuma citu Eiropas Savienības un NATO dalībvalstu nav noteikts regulējums, kas ierobežotu personu darbības ar nekustamo īpašumu aizsargjoslās ap valsts aizsardzības objektiem.
Īpašs nupat pirmizrādi piedzīvojušās filmas “Dvēseļu putenis” seanss tika organizēts arī Ādažu bāzē – kā pateicība tiem karavīriem, kuri piedalījās filmas masu skatu filmēšanā un sveiciens tuvojošajos valsts svētkos. Kopā ar karavīriem filmu pirmo reizi noskatījās arī aizsardzības nozares ziņu portāls “Sargs.lv” un piefiksēja skatītāju emocijas uzreiz pēc filmas.