Karavīri atzinīgi vērtē filmu “Dvēseļu putenis”

Šīs piektdienas rīts Ādažu bāzē sākās mazliet citādāk nekā ierasts. Jo jau pēc pulksten 8 gan Latvijas bruņoto spēku, gan NATO paplašinātās kaujas grupas karavīri pulcējās Labklājības centra Lielajā zālē, lai kopīgi noskatītos filmu “Dvēseļu putenis”. Šāds īpašs seanss Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes karavīru dienesta vietā organizēts kā filmas veidotāju pateicība par ievērojamo atbalstu filmas tapšanā.

Filmas režisors Dzintars Dreibergs, uzrunājot karavīrus, uzsvēra, ka visu filmēšanas laiku jutis – abas puses strādājušas kopējā frontē. “Filmas veidotāju uzdevums bija izprast Latvijas vēsturi un mūsu saknes, parādīt to skatītājiem – ka cilvēki bija garīgi stipri izšķirošajos brīžos. Savukārt, armija ir mūsu muskuļi šodien, un šiem spēkiem ir jābūt saliedētiem. Tāpēc man bija ļoti svarīgi parādīt filmu karavīriem un tieši šeit, Ādažu bāzē, jo viņi bija tie reālie darītāji, kas palīdzēja filmas tapšanā,” sacīja Dz. Dreibergs.

Aptuveni divas stundas zālē valdīja klusums. To reizi pa reizei pārtrauca vien iesmiešanās vai kāds skaļāks elpas vilciens brīdī, kad tika līdzi pārdzīvots galveno varoņu stāstam. Pēc filmas sekoja skaļi aplausi un šķita, ka vēl mirkli karavīri grib uzkavēties zālē un apdomāt redzēto.

“Ļoti interesanta filma, visus šos notikumus atceros no vēstures stundām skolā, filmā tie visi lielākoties arī tika atspoguļoti. Kaujas ainas ļoti ticamas, bija šī realitātes sajūta,” pirmajos iespaidos dalījās kareivis Mareks Rubežnieks.

Savukārt seržants Artūrs Ceriņš Aleksandra Grīna romānu “Dvēseļu putenis”, pēc kura motīviem tapusi filma, ir izlasījis divas reizes. “Pirmo reizi lasīju, lai zinātu, par ko tur ir, un sapratu, ka gribu būt karavīrs. Pēc kāda laika grāmatu izlasīju otrreiz un vēlreiz pārliecinājos, ka tiešām vēlos būt karavīrs. Parasti es esmu skeptiķis, bet šoreiz es teikšu, ka filma ir izcila. Tās ainas, ko es savulaik uzbūru domās, lasot grāmatu, filmā bija tieši tādas, kā iztēlojos.”

Arī dižkareivis Sergejs Kozanogins bija priecīgs par iespēju noskatīties filmu. “Patika. Varbūt biju gaidījis, ka mazliet vairāk tiks paskaidroti vēstures notikumi, bet šī filma bija cilvēkstāsts – jo ar galvenā varoņa palīdzību varēja sekot līdzi visām tā laika svarīgākajām epizodēm. Es pats arī vienu brīdi aizdomājos – vai es varētu iziet tam visam cauri, ko piedzīvoja karavīri pirms 100 gadiem. Viņi bija tie kalēji, kas izveidoja mūsu valsti,” sacīja dižkareivis S. Kozanogins.

Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Filmu noskatījās arī vairāki NATO paplašinātās kaujas grupas Latvijā karavīri. Kaprālim Džošua Kasselam (Joshua Kassela) iepriekš bijis tikai vispārīgs priekšstats par tā laika Latvijas vēsturi, tagad uzzinājis detalizētāk. “Filmas veidotāji tiešām labi pastrādājuši. Jo vairums Holivudas filmu ar daudz lielākiem budžetiem ne vienmēr spēj iznest filmas galveno ideju līdz beigām. Šajā filmā bija atrasts labs balanss starp cilvēkstāstu un kaujas ainām. Iespaidīga galvenā varoņa izšķiršanās, kurā pusē karot – vācu vai krievu, bet viņš izvēlējās Latviju,” pauda kaprālis Dž. Kassela.

Arī kapteinis Džeisons Lī (Jason Lee) par filmā rādīto vēstures periodu daudz nezinājis. “Vakar pie mums pat atnāca vēsturnieks, kurš mazliet sīkāk paskaidroja par Latviju 1. pasaules kara laikā. Kā karavīrs uzskatu, ka šī filma ticami parādīja, kāds ir karš – ir bads, tiek zaudēti biedri un ģimene,” atzina kapteinis Dž. Lī.

Savukārt majors Dankans Irvins  (Duncan Irwin) bija labi informēts par Latvijas vēstures līkločiem, pirms tam pats  tos papētījis un prasījis arī latviešu kolēģiem. “Bija vērtīgi šādu darbu redzēt no latviešu karavīra perspektīvas, iespaidīgi. Traki, ka Latvijas iedzīvotājiem, karojot dažādās pusēs, sanāca karot vienam pret otru,” sacīja majors D. Irvins.

Filmas “Dvēseļu putenis” militārais konsultants bija atvaļināts štāba virsseržants Ziedonis Ločmelis. Viņš, par spīti veselības problēmām, bijis klāt teju katrā filmēšanas dienā un atbildējis par to – kā izskatīsies ierakumos un ko aktieri darīs. Arī pašam Z. Ločmelim filmā bija neliela loma – viņš tēloja vienu no pirmajiem strēlnieku komandieriem Apsīti.

Lai kaujas ainas būtu ticamas, Z. Ločmelis galvenajiem aktieriem pirms filmas pat organizējis intensīvo apmācību kursu – trīs dienu nometni mežā. Savukārt masu skatu dalībniekiem nepilnas stundas laikā bijis jāiemāca – kā turēt, pārlādēt ieroci, kā šaut, uzbrukt, atkāpties, kā pareizi soļot. Soļošana izrādījusies tas grūtākais uzdevums.

 “Atmiņā paliek tas, ka caur visām tām kara šausmām, asinīm, dubļiem tomēr saglabājas cilvēcīgums. Nav tā, ka karavīrs kaujas laukā ir tikai kaujas mašīna. Karavīrs, pirmkārt, ir cilvēks, un viņam arī ir sirds. [..] Parasti kara filmās uzreiz redzu nepiedodamas kļūdas vai aplamības, piemēram, nepareizas formas, tam laikam neatbilstošus ieročus. Tagad, otrreiz skatoties “Dvēseļu puteni”, mēģināju tomēr atrast kādu kļūdu, bet jāsaka paldies Dievam, ka neatradu. Ļoti centos, lai tā nebūtu, jo zināju – filmu skatīsies arī karavīri, kaujas ainas vērtējot kā profesionāļi. Ja viņi saka, ka ir labi, tad domāju – ir labi,” rezumēja Z. Ločmelis.

Kadri no filmas uzņemšanas laukuma. Attēlā no labās - aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Portāls “Sargs.lv” jau rakstīja, ka “Dvēseļu puteņa” masu skatos filmējušies vismaz 200 Latvijas karavīru, kā arī aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Tāpat Latvijas bruņotie spēki filmēšanas vajadzībām snieguši arī ievērojamu materiāltehnisko atbalstu, tostarp sprāgstvielas un Ādažu poligonu filmēšanai.

Filma “Dvēseļu putenis” pirmizrādi piedzīvoja 8. novembrī kinoteātrī “Kino Citadele”, Rīgā. Vienlaikus filmu sāka rādīt arī citos kinoteātros visā Latvijā.