Meklēšanas rezultāts

Pagājušajā mēnesī Norvēģijas varas iestādes arestēja aizdomās turētu Krievijas militārā izlūkdienesta virsnieku, kurš Norvēģijā strādāja slepeni, izdodoties par Brazīlijas akadēmiķi. Tagad Zviedriju pārņem vēl dramatiskāka spiegošanas lieta: divi Irānā dzimuši brāļi, no kuriem viens bija Zviedrijas izlūkdienesta virsnieks, ir apsūdzēti par vairākus gadus ilgu spiegošanu Krievijas labā. Šie ...

Ņemot vērā šī brīža apstākļus, Krievijas karš ar NATO ir visdrīzāk iespējamais liela mēroga scenārijs, kuram gatavojas agresorvalsts Krievijas bruņotie spēki. Kā gatavojas Krievija un diktatora Vladimira Putina režīms? Kāda ir tās stratēģija? ASV pētījumu organizācija “Rand Corporation” identificēja un analizēja galvenos faktorus, lai novērtētu Krievijas ...

Ukraina un plašākā pasaule pēc gandrīz deviņiem karā pavadītiem mēnešiem ir sapratusi, ka prieku par atgūtajām teritorijām drīz vien nomaina skumjas, uzzinot par Krievijas karavīru pastrādātajām zvērībām okupētajās teritorijās. Viena no tām ir Hersona, kura tika ieņemta kara pirmajās dienās.

Gribu domāt, ka karā Ukrainā paliks iesaistīti tikai krievi, taču jāņem, vērā, ka, izdarot ilgstošu spiedienu uz Baltkrieviju, iespēja, ka arī tai var būt kāda lielāka loma Krievijas sāktajā karā Ukrainā, tikai pieaug. Tā intervijā “Sargs.lv” norāda Baltkrievijas pagaidu pārejas laika valdības jeb trimdas kabineta ārlietu pārstāvis Valērijs ...

Krievijas prezidenta Vladimira Putina izsludinātā daļējā mobilizācija radīs vēl lielākus upurus Krievijas armijā un var izraisīt valstī nemierus, aģentūrai LETA atzina bijušais Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris un Latvijas vēstnieks Kazahstānā un Azerbaidžānā atv. ģenerālmajors Juris Maklakovs.

Ukrainas bruņotie spēki nolēmuši būtiski samazināt Krievijas rīcībā esošo tālās darbības spārnoto raķešu daudzumu, liekot tās izšaut uz viltus mērķiem, piemēram, no finiera veidotām augstas precizitātes reaktīvo raķešu sistēmu “HIMARS” mulāžām, vēsta “Washington Post”

59% Eiropas iedzīvotāju ir apmierināti ar Eiropas Savienības (ES) reakciju uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, savukārt ar savas valdības reakciju ir apmierināti 57% respondentu, liecina jaunākā "Eirobarometra" aptauja.

Kopumā Baltkrievijas iedzīvotāju attieksme par Krievijas sākto karu Ukrainā ir negatīva, jo 37% respondentu par to izteicās negatīvi, tomēr 45% – pozitīvi, liecina Varšavā bāzētās domnīcas “Baltkrievijas analītiskā darbnīca” šī gada martā veiktā Baltkrievijas iedzīvotāju aptauja par konfliktu Ukrainā.

Rietumvalstu noteiktās ekonomiskās sankcijas arvien vairāk satuvina starptautiski teju pilnībā izolētos agresorvalstu Baltkrievijas un Krievijas valdošos režīmus. Šādos apstākļos tie pamazām kļūst par “dabīgajiem” sabiedrotajiem.

Neraugoties uz Krievijas izvērsto agresiju pret Ukrainu un sistemātisko pret Ukrainu un tās iedzīvotājiem vērsto propagandas kampaņu Kremļa medijos, Krievijas iedzīvotāju attieksme pret Ukrainu nav tik negatīva kā pret virkni Rietumvalstu un Rietumvalstu veidoto starptautisko organizāciju, liecina jaunākie socioloģisko pētījumu kompānijas “Levada-Centr” dati.