Neraugoties uz Krievijas izvērsto agresiju pret Ukrainu un sistemātisko pret Ukrainu un tās iedzīvotājiem vērsto propagandas kampaņu Kremļa medijos, Krievijas iedzīvotāju attieksme pret Ukrainu nav tik negatīva kā pret virkni Rietumvalstu un Rietumvalstu veidoto starptautisko organizāciju, liecina jaunākie socioloģisko pētījumu kompānijas “Levada-Centr” dati.
Saskaņā ar aptauju, negatīvi pret NATO attiecas 78% Krievijas iedzīvotāju. Gandrīz tikpat negatīvi –72% aptaujāto – uztver ASV, kamēr negatīva attieksme pret ES ir 67% , bet pret Ukrainu – 57% Krievijas respondentu. Pozitīvi pret Baltkrieviju attiecas 87%, bet pret Ķīnu – 83% aptaujāto.
Aptaujas dati demonstrē, ka Krievijas iedzīvotāji šobrīd ir pret Rietumvalstīm un NATO ir negatīvāk noskaņoti nekā pret Ukrainu. Tas ir skaidrojams ar mērķtiecīgo Kremļa propagandas vēstījumu, ka Krievija šobrīd cīnās pret Rietumvalstu, primāri ASV, un starptautisko organizāciju - NATO un ES - atbalstīto Ukrainu. Tikmēr Baltkrievija un Ķīna šajā propagandā tiek pasniegti kā sabiedrotie šajā kopīgajā cīņā pret Rietumu pasauli.
Zināmu augsni propagandā jau ir guvuši Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieka Dmitrija Medvedeva un Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāves Marijas Zaharovas vēstījumi, reaģējot uz iespējamo Somijas un Zviedrijas dalību NATO. Viņi norādījuši, ka šāds solis, pirmkārt, radīs negatīvas sekas drošības situācijai reģionā un vairs nevarēs runāt par Baltijas jūras reģionu kā no kodolieročiem brīvu teritoriju.
Krievu varas iestāžu ieskatā šādā gadījumā tiktu stiprināts Krievijas Rietumu stratēģiskais virziens, pastiprinot sauszemes karaspēku un palielinot Jūras kara flotes klātbūtni Somu līcī.
“Sargs.lv” vērš uzmanību, ka minētie Kremļa vēstījumi ir domāti ne tikai Krievijas iekšējai auditorijai, bet arī Rietumvalstu, primāri Somijas un Zviedrijas, auditorijām. Taču, kā uzskata ārpolitikas eksperti, šie pašreizējie draudus ietverošie vēstījumi neietekmēs NATO paplašināšanās iespējas Ziemeļeiropā.
