Meklēšanas rezultāts

Svinīgā ceremonijā, kas notika Zemessardzes 22. kājnieku bataljona teritorijā Valmierā, 2. Vidzemes brigādes virsseržanta amatā stājies galvenais virsseržants Aigars Kašs, nomainot līdzšinējo brigādes virsseržantu štāba virsseržantu Daini Ceiruli.

ASV Jūras spēki novēroja, kā pagājušajā nedēļā virs Vidusjūras Krievijas Gaisa spēku iznīcinātājs “Sukhoi Su-35” strauji pietuvojās ASV izlūklidmašīnai “P-8A Poseidon”, veicot bīstamus manevrus, tādejādi pakļaujot riskam ASV lidmašīnas pilotu un apkalpi, vēsta militāro ziņu vietne “Military.com”.

Slovēnija uzsākusi Eiropas Savienības militārās operācijas jeb EUFOR personāla profilaktisko testēšanu uz Covid-19 Butmiras bāzē Bosnijā un Hercegovinā, atbalstot militāro un civilo personālu starptautiskās operācijās epidēmijas laikā.

Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padome vēlas plašā mērogā attīstīt jaunāko raķešu modeļu ražošanu, it īpaši fokusējoties uz spārnotām raķetēm. Tās palielinātu Ukrainas Jūras spēku kaujas potenciālu Melnajā un Azovas jūrā, vēsta militāro ziņu vietne “Navyrecognition”.

No 1. līdz 4. maijam Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes bataljonu zemessargi kopā ar Valsts policijas Rīgas un Vidzemes reģiona pārvaldes policistiem Siguldā, Saulkrastos, Ogrē un Madonā trenēs kopēju patrulēšanu, turpinot Zemessardzes spēju pārbaudi vīrusa Covid–19 izplatības ierobežošanā .

Zemessardzes orķestris un Zemessardzes koris “Stars” sagatavojis video sveicienu, kas veltīts Latvijas Neatkarības atjaunošanas 30. gadadienai. Video sveiciena pamatā ir jaundarbs “Mēs dzīvojam”, kam mūziku radījusi komponiste Inga Meijere un par tekstu izvēlēts Leona Brieža dzejolis.

Covid-19 pasaules mēroga pandēmija dažu mēnešu laikā burtiski “pārkarsējusi” individuālās aizsardzības līdzekļu tirgu. Augstā pieprasījuma dēļ apgrūtināta kļuvusi ne tikai to ražošana, bet arī piegādes. Kaut Aizsardzības ministrijai, pārņemot iepirkumus, akūtāko aizsargmateriālu trūkumu izdevies mazināt, sejas masku un respiratoru piegādes aizvien nav uzskatāmas par simtprocentīgi drošām.

Krievija joprojām ir lielākais Latvijai radītā apdraudējuma avots, jo šīs lielvaras agresīvās ārpolitikas iemesli ir tās lielās ambīcijas, revanšisms, nedrošības sajūta pašai par sevi un uz citu valstu suverenitātes rēķina īstenotā drošības politika. Tāpēc Krievijas politikas uzsvars joprojām likts uz Rietumvalstu vienotības šķelšanu, tā 2019. gada pārskatā, analizējot Krievijas ārpolitikas ...

Krievijas sabiedrības apmierinātība ar prezidentu Vladimiru Putinu, valdību un varu kopumā ir noslīdējusi līdz zemākajam punktam pēdējo gadu laikā, ko galvenokārt izraisījusi ilgstošā sociālekonomiskā krīze Krievijā. Turklāt neapmierinātība rezultējās arī straujā protesta akciju skaita pieaugumā, 2019. gada pārskatā sadaļā par Krievijas iekšpolitiku norāda Satversmes aizsardzības birojs (SAB).