Krievija joprojām ir lielākais Latvijai radītā apdraudējuma avots, jo šīs lielvaras agresīvās ārpolitikas iemesli ir tās lielās ambīcijas, revanšisms, nedrošības sajūta pašai par sevi un uz citu valstu suverenitātes rēķina īstenotā drošības politika. Tāpēc Krievijas politikas uzsvars joprojām likts uz Rietumvalstu vienotības šķelšanu, tā 2019. gada pārskatā, analizējot Krievijas ārpolitikas tendences, secina Satversmes aizsardzības birojs (SAB).
Tāpat SAB secina, ka Krievija turpina īstenot bezkompromisa politiku par savu interešu īstenošanu tā dēvētajās tuvās pierobežas valstīs. Krievijas politiku pret šīm valstīm raksturo iekšējas nestabilitātes radīšanas un ilgtermiņa pieeja – Krievija ir gatava radīt un iesaldēt konfliktus, lai perspektīvā varētu sasniegt savus mērķus. Atšķirībā no Rietumvalstīm, tuvās pierobežas valstīs galējas nepieciešamības gadījumā Krievija pat ir gatava izmantot militāru spēku, norāda SAB.
Krievija lēmumus par militārām darbībām ārvalstīs pieņem, reaģējot uz ārējiem notikumiem un saskaņā ar Krievijas draudu uztveri. Kā secina SAB, pirmkārt, lēmumu pieņemšanu ietekmē notikumi, kuri tiešā veidā apdraud Krievijas stratēģiskās intereses – tās interešu zonā esošo valstu pārlieka un neatgriezeniska tuvināšanās Rietumvalstīm, kā tas bija Gruzijas un Ukrainas gadījumā.
Turklāt prezidenta V. Putina reitinga kritumam vai sabiedrības neapmierinātības pieaugumam nav tiešas ietekmes uz Krievijas lēmumiem par iesaistīšanos karadarbībā citu valstu teritorijā, lai arī šie lēmumi būtiski ietekmē iekšpolitisko noskaņojumu.
2019. gadā ES saglabāja sankcijas pret Krieviju un kopējā nostāja nav mainījusies ne ES, ne NATO ietvaros.
Tā, piemēram, 2019. gada vasarā pēc ilgām debatēm Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja atjaunoja pilnvaras Krievijas delegācijai. Tas rada Krievijai iespējas uzsvērt savu lomu Eiropā, apejot faktu, ka tieši Krievijas agresīvā rīcība ir mazinājusi drošības sajūtu Eiropā un uzticību tai, norāda SAB.
Tai pašā laikā attiecībās ar ES dalībvalstīm Krievija 2019. gadā turpināja iepriekšējos gados iesākto ārpolitiku, tiecoties panākt lielāko ES dalībvalstu pozīciju maiņu pret Krieviju.
2019. gadā maijā ES dalībvalstīs notika Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kuru sagatavošanas procesā jautājums par trešo pušu iejaukšanos kļuva par vienu no svarīgākajiem jautājumiem, kas nodarbināja dalībvalstu institūcijas. Vadoties no pieredzes saistībā ar Krievijas iejaukšanos 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanās un Francijas prezidenta vēlēšanās, Eiropas Parlamenta vēlēšanu laikā tika pastiprināti uzraudzītas arī Krievijas aktivitātes. Vēlēšanu laikā gan netika konstatētas plašas organizētas Krievijas kampaņas, un tas liecina par Krievijas ieinteresētību izmantot demokrātiskos procesus savu interešu īstenošanā, vienlaicīgi arī apzinoties, ka Rietumvalstis pievērš īpašu uzmanību tās darbībām, secina SAB.
Savukārt attiecības ar ASV saglabājas kā izaicinājums Krievijas ārpolitikas veidotājiem. Abu valstu augstāko amatpersonu tikšanās un telefonsarunas liecina par politiskā dialoga uzturēšanu, bet atšķirīgie izteikumi pēc tām ļauj secināt, ka attiecības neuzlabojas. Starp Krieviju un ASV turpina pastāvēt būtiskas interešu sadursmes tādos jautājumos kā bruņojuma kontrole, situācija Ukrainā, Sīrijā, Venecuēlā u.c., kā arī jautājumā par Krievijas iejaukšanos ASV vēlēšanās.
Nav arī vienošanās par 2010. gadā noslēgtā “Jaunā START” līguma nākotni. Esošais līgums savu darbību beidz 2021. gadā. Līgumu darbības pārtraukšana un neskaidrība par citiem kodolieročus ierobežojošiem līgumiem ļauj Krievijai demonstrēt tās kodolvalsts potenciālu. Kodolieroči tiek īpaši izcelti Krievijas ārpolitiskajā un militārajā retorikā, lai nodrošinātu šķietamu līdzvērtības statusu ar Rietumvalstīm.
Starptautiskajā politikā Krievijai ir būtiski attīstīt naratīvu, ka tā var būt uzticams sarunu partneris, pievilcīga alternatīva Rietumvalstīm un palīdzēt risināt konfliktus. Krievija izmanto Rietumvalstu rīcības radītās sekas vai iekšpolitiski izveidojušos varas vakuumu dažādos reģionos (piemēram, Sīrijā), lai pozicionētos kā atbalsta avots.
Vienlaikus Krievija Rietumvalstīs arvien saskaras ar tās negatīvā tēla radītiem izaicinājumiem. Kā vienu no piemēriem var minēt Pasaules antidopinga aģentūras lēmumu liegt Krievijas sportistiem četrus gadus pārstāvēt Krieviju virknē nozīmīgu sporta pasākumu, tostarp olimpiskajās spēlēs un pasaules futbola čempionātā.
Krievijas agresīvā ārpolitika arī 2019. gadā piesaistījusi plašu dažādu mediju, ekspertu un domnīcu uzmanību, kas lielākajā daļā gadījumu rezultējas ar negatīvu publicitāti.
