SAB: Krievijā nostiprinās Federālā drošības dienesta ietekme uz valstiski svarīgiem procesiem

SAB savā ikgadējā pārskatā sadaļā par Krievijas režīmu un iekšpolitiku norāda – Krievijas konstitūcijas grozījumu vienīgais mērķis ir radīt tiesiskus apstākļus tam, lai Vladimirs Putins arī pēc prezidentūras termiņa beigām varētu turpināt vadīt valsti. Taču Krievijas sabiedrības apmierinātība ar prezidentu, valdību un varu kopumā šobrīd ir noslīdējusi līdz zemākajam punktam pēdējo gadu laikā, un šo neapmierinātību primāri ietekmējusi ilgstošā sociālekonomiskā krīze Krievijā.

SAB kā 2019. gada centrālo notikumu Krievijas iekšpolitikā norāda ikgadējās reģionālās vēlēšanas, kuras izraisīja līdz šim asāko režīma un neatkarīgās opozīcijas konfrontāciju. Ierobežojot konkurenci un masveidīgi sagrozot vēlēšanu rezultātus, pat pieaugošas sabiedrības neapmierinātības apstākļos valdošais režīms panāca varas partijas “Yedinaya Rossiya” uzvaru. Tomēr, negaidīti režīmam, līdz šim ierastā vēlēšanu taktika, neļaujot vēlēšanās piedalīties neatkarīgās opozīcijas kandidātiem, izraisīja pēdējo septiņu gadu laikā plašākās protesta akcijas, uzsver SAB.

2019. gada vidū plašu rezonansi izraisīja arī žurnālista Ivana Golunova nelikumīgā aizturēšana. Tā kā pret I. Golunovu safabricētā lieta bija tikai atsevišķu salīdzinoši augstu stāvošu tiesībsargājošo institūciju ierēdņu, nevis V. Putina vai kāda cita elites pārstāvja iniciatīva, režīmam vairāku iemeslu dēļ bija izdevīgāk akceptēt pieprasījumu pēc taisnīguma, nevis turpināt konfrontāciju. Tikai piecas dienas pēc safabricētās lietas uzsākšanas to izbeidza un I. Golunovu atbrīvoja. Negaidīti ātrā kļūdas atzīšana bija V. Putina režīmam netipisks gadījums, norāda SAB.

Piemēram, martā stājās spēkā likums, kas aizliedz internetā apvainot valsti un tās institūcijas. Savukārt novembrī stājās spēkā tā dēvētais “suverēnā interneta” likums, kuram līdztekus ar tehnoloģiskiem uzlabojumiem nākotnē būtiski jāvairo Krievijas spējas kontrolēt informācijas apriti internetā un vajadzības gadījumā jānodrošina iespēja atslēgt Krievijas interneta telpu no globālā tīmekļa.

Tajā pašā laikā Satversmes aizsardzības birojs norāda – V. Putina režīms ir stabils un, neskatoties uz dažādiem iekšpolitiskiem satricinājumiem, tikai nostiprinās. Taču režīms un vara kopumā arvien vairāk izolējas no sabiedrības.

Putina režīma prioritāte ir iekšpolitiskā stabilitāte un savu pozīciju un ietekmes nemainīga turpināšana, un, lai sasniegtu šos mērķus, režīms ir gatavs pielietot visus iespējamos instrumentus – no vārda brīvības ierobežošanas līdz vardarbīgai oponentu apspiešanai un pat fiziskai iznīcināšanai. It īpaši šī brīža situācijā, kad pieaugusi sabiedrības neapmierinātība ar varu, režīms pat miermīlīgās protesta akcijās bez politiskiem lozungiem saskata draudus un potenciālu mēģinājumu mainīt pastāvošo varu, teikts SAB pārskatā.

Tāpat viens no režīma elites un Krievijas amatpersonu primārajiem dzinuļiem ir pašlabuma gūšana. Līdz ar to Krievijas politiku un valsts pārvaldes sistēmu kopumā raksturo arvien pieaugoša kleptokrātija un nepotisms.

Tomēr, kā norāda SAB, žurnālista I. Golunova lieta apstiprināja, ka lēmumu pieņemšanas process Krievijā nav absolūti centralizēts. Valsts izmēru, korupcijas, valdošā birokrātisma, nepotisma un citu apstākļu dēļ absolūta centralizācija nav iespējama. V. Putins jau tradicionāli vairāk ir ieinteresēts ārpolitikas jautājumu risināšanā, iekšpolitikas jautājumus atstājot citu institūciju pārziņā. Tomēr V. Putinam joprojām saglabājas arbitra loma, viņš ir tas, kurš pieņem lēmumus strīdīgās situācijās un gadījumos, kad tiek skartas režīma kopējās intereses, piemēram, izraisot negatīvu rezonansi sabiedrībā, kā tas bija I. Golunova gadījumā, darbības pārskatā par 2019. gadu norāda Satversmes aizsardzības birojs.