Covid-19 pasaules mēroga pandēmija dažu mēnešu laikā burtiski “pārkarsējusi” individuālās aizsardzības līdzekļu tirgu. Augstā pieprasījuma dēļ apgrūtināta kļuvusi ne tikai to ražošana, bet arī piegādes. Kaut Aizsardzības ministrijai, pārņemot iepirkumus, akūtāko aizsargmateriālu trūkumu izdevies mazināt, sejas masku un respiratoru piegādes aizvien nav uzskatāmas par simtprocentīgi drošām.
Kādēļ dažkārt nācies pirkt tos aizsarglīdzekļus, kādi bijuši tirgū, nolēma noskaidrot arī “Sargs.lv” redakcija. Secinājumi nav iepriecinoši – ražotāji aizvien nespēj apmierināt pieprasījumu, izejmateriālu piegādes ķēdes kavē nacionālo valstu noteiktie eksporta ierobežojumi, savukārt augstais pieprasījums pārkarsējis aizsarglīdzekļu cenu.
Masku deficīts Ķīnā
Mūsdienu globālajā ekonomikas sistēmā daudzu uzņēmumu ražošanas jaudas pārceltas uz tā sauktajām “lētā darbaspēka” valstīm, īpaši Ķīnu, tomēr, vīrusam strauji izplatoties, pašā Ķīnā aizsargmaskas kļuva par deficītu arī tur. Par šo problēmu 27. februārī ziņoja žurnāls “Time”. Lai gan Ķīna ir pasaulē lielākā masku ražotāja, kuras dienas jauda ir 20 miljoni vienību, pēc pašu masku ražotāju aplēsēm koronavīrusa pandēmija Ķīnas iekšzemes pieprasījumu burtiski “uzspridzināja”. Vīrusa dēļ ikdienas patēriņš veidoja 50 līdz 60 miljoniem masku. Nepietiekošas izrādījās arī ražotņu jaudas. Kā vēsta “Time”, atsaucoties uz Ķīnas ierēdņu teikto, februāra aizsarglīdzekļu ražotnes darbojās vien ar 76% jaudu.
Lielais masku pieprasījums lika tās sākt izgatavot arī uzņēmumiem, kuri iepriekš ar to nekad nebija nodarbojušies. Saskaņā ar “New York Times” vēstīto, Ķīnā tās sākusi šūt pat tur izvietotā “General Motors” ražotne, bet akadēmiskais žurnāls “The Conversation” 17. martā rakstīja, ka centienos novērst masu trūkumu ātrās pielāgošanās ietvaros maskas sācis ražot gan Japānas tehnoloģiju gigants “Sharp”, gan tādi Ķīnā bāzēti uzņēmumi kā “Foxconn” vai “Apple iPhones”.
Tiesa, masku trūkums Ķīnā bija ārkārtīgi liels. Kā norāda “The Conversation”, masku deficīts bijis redzams pat Ķīnas slimnīcās. Aizsargaprīkojuma trūkuma dēļ tur ar Covid-19 inficējušies vairāk nekā 3000 veselības aprūpes darbinieku.
Lai risinātu šo problēmu, Japāna Ķīnai februāra sākumā ziedoja miljonu sejas masku, bet ar Romas pāvesta Franciska palīdzību Ķīnai vēl tika sagādātas 600 000 sejas maskas. Saskaņā ar “The New York Times” 18. marta publikāciju, Ķīna koronvīrusa epidēmijas laikā saņēma masku un citu medicīnisko piederumu ziedojumus no gandrīz 80 valstīm un 10 starptautiskām organizācijām.
Āzijas valstu noteiktie eksporta aizliegumi
Lai gan Ķīna oficiālā līmenī aizliegumus aizsargmasku eksportam nenoteica, arvien vairāk Ķīnas rūpnīcu savus pasūtījumus ārvalstu klientiem sāka “pieturēt”. Par to 23. martā informēja ASV laikraksts “The New York Times”.
Savukārt portāls “Marketplace.org” 30. martā ziņoja, ka Āzijā, izplatoties pandēmijai, vairākās valstīs noteikti kritisko medicīnas preču eksporta aizliegumi. “Tādās valstīs kā Taivāna un Koreja ļoti ātri tika aizliegts masku eksports, ” “The New York Times” sacīja starptautiskās tirdzniecības profesors no Sv. Gallenas universitātes Šveicē Saimons Evenets. Žurnāls “Time” norādīja, ka līdzīgus ierobežojumus noteikušas arī Taizeme un Indija.
Valdības lēmumus par medicīniskā ekipējuma eksporta aizliegumu pamatoja ar to, ka tām vispirms nepieciešams parūpēties par saviem medicīnas darbiniekiem un saslimušajiem pilsoņiem.
Uz šo pašu problēmu 11. aprīlī norādīja arī “New York Times”. Laikraksts norāda, ka Ķīnas amatpersonas sākušas pārbaudīt katru N95 respiratoru, plaušu ventilatoru un citu medicīnisko piederumu sūtījumu kvalitāti pirms to eksportēšanas. Iespējams, tieši šis apstāklis daudzos gadījumos aizkavējis kritiski svarīgo preču nonākšanu pasaules slimnīcās laikā, kad mediķi cīnījās par cilvēku dzīvībām.
Masku deficīts Eiropā
Tiesa, problēmas aizsargaprīkojuma laicīgās piegādēs nav saistītas tikai un vienīgi ar Ķīnu. Marta sākumā Eiropā, atskārstot koronavīrusa pandēmijas draudīgos apmērus, vairākas valstis aizliedza eksportēt savus medicīniskos aizsarglīdzekļus. Par šādu soli 3. martā paziņoja Francijas prezidents Emanuels Makrons, bet 4. martā šāds aizliegums stājās spēkā Vācijā. Tajā pašā dienā masku eksportu aizliedza arī Čehija, bet 11. martā - Bulgārija. Satraukumu par šādu Eiropas Savienības dalībvalstu rīcību 6. martā pauda laikraksts "The Financial Times" norādot, ka par līdzīgiem ierobežojumiem varētu lemt arī Itālija un Lietuva.
Līdz pirmajām problēmām ilgi nebija jāgaida. Francijas kompānija, kas ražoja maskas, pēkšņi paziņoja, ka nevar īstenot masku piegādi Lielbritānijai, savukārt Vācija pārtvēra Ķīnā ražotu masku kravu, kas bija ceļā uz Šveici. Par šo gadījumu 30. martā, balstoties uz tirdzniecības politikas monitoringa organizācijas "Global Trade Alert" 23. marta ziņojumu, vēstīja ASV ekonomikas ziņu portāls "Marketplace".
Pēc vienošanās panākšanas Vācija saskaņā ar “Reuters” vēstīto eksporta aizliegumu atcēla 19. martā. Sākotnēji tika ziņots, ka to darīs arī Francija, taču vēlāk Eiropas Komisijas pārstāvjiem nācās atzīt, ka šī valsts ar ierobežojumu atcelšanu nav steigusies, tā 30. martā vēstīja Īrijas laikraksts "The Irish Times".
Saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas un ANO aģentūras Starptautiskā tirdzniecības centra (International Trade Centre) vietnē "Market Access Map" publicēto aktuālo informāciju 22. aprīlī masku eksporta aizliegumi Eiropas Savienības valstu vidū joprojām bija noteikti Bulgārijā un Čehijā. Tāpat tie ir spēkā vairākās blokā neietilpstošās valstīs - Ukrainā, Krievijā, Moldovā, Gruzijā, Baltkrievijā, Turcijā, kā arī no 6. aprīļa Ziemeļmaķedonijā.
Aizsarglīdzekļu trūkums ASV
ASV dramatisks individuālo aizsarglīdzekļu trūkums vērojams jau kopš marta. Štati, slimnīcas un federālā valdība šo līdzekļu iepirkumos nereti konkurē savā starpā, kamēr valstis par aizsarglīdzekļu iepirkumiem sacenšas globālajā tirgū. Ņujorkas gubernators Endrjū Kuomo laikrakstam “The Guardin” 4. aprīlī šo situāciju aprakstīja kā pastāvīgu atrašanos tirdzniecības vietnē “eBay” kopā ar 50 citiem štatiem.
18. aprīlī laikraksts “Washington Post” vēstīja, ka 90% ASV pilsētu pašvaldību vadītāju atzinuši Covid-19 testēšanas komplektu un sejas masku trūkumu. Savukārt 85% norādījuši, ka izjūt plaušu ventilatoru trūkumu. Līdz ar Covid-19 pandēmijas izraisīto medicīnas preču trūkumu dramatiski kāpušas to cenas. Piemēram, ASV Illinoisas štata pārstāvji paziņoja, ka N95 masku cena nedēļas laikā no 1,75 ASV dolāriem uzlēca līdz 12 dolāriem gabalā. Tās bija sekas ASV štatu asajai konkurencei par aizsarglīdzekļiem, piesolot tirgotājam pēc iespējas lielāku cenu.
Kad kompānijas “3M” pārstāvji 2. aprīlī norādīja, ka nevar izpildīt valsts pasūtījumus, kamēr nav pabeigtas saistības pret ārzemju pasūtītājiem, “3M” tika apvainots neuzticībā.
Savukārt jau 3. aprīlī ASV prezidents paziņo, ka N95 respiratoru, ķirurģisko masku, cimdu un citu aizsarglīdzekļu eksports tiks aizkavēts, lai ar tiem apgādātu ASV medicīnas darbiniekus. Laikraksta “New York Times” aptaujātie eksperti gan norādīja, ka šāda rīcība var pamudināt arī ārvalstu valdības aizliegt medicīnisko materiālu eksportu uz ASV.
Masku pirātisms
Individuālajiem aizsarglīdzekļiem kļūstot par deficīta precēm, par izplatītu parādību kļuva tā sauktais “importa pirātisms”, kad virkne bagātāko valstu, piesolot tirgotājiem lielāku cenu, “pārķēra” citām valstīm sagatavotās kravas. Īpaši aktīva pārpirkšanā bija ASV.
Saskaņā ar 2. aprīļa ASV prezidenta rīkojumu ASV valdība ieguva tiesības izmantot visus līdzekļus, lai iegūtu ASV uzņēmuma “3M” un tā apakšuzņēmēju ražotos N95 respiratorus tādā apjomā, kādu valdība uzskata par nepieciešamu. Ilgi nebija jāgaida līdz pirmajām sūdzībām.
Arī Vācija apvainojusi ASV “modernajā pirātismā” pēc tam, kad ASV atkārtoti “pārsolīja” Vācijas policijai domāto masku sūtījumu. Tādējādi aptuveni 200 tūkstoši N95 masku no Taizemes tika nogādātas nevis Berlīnē, bet ASV. Berlīnes federālās zemes iekšlietu ministrs Andreas Geisels šādu rīcību sauca par “moderno pirātismu” un griezās pie Vācijas valdības, lai pieprasītu Vašingtonu pakļauties starptautiskajiem tirdzniecības noteikumiem. “Tā nerīkojas pret Transatlantiskajiem partneriem. Pat globālās krīzes laikā nevajadzētu pielietot mežonīgo rietumu metodes,” viņš sacīja, apgalvojot, ka Berlīnes pasūtītās maskas izgatavoja Ķīnas ražotājs ASV kompānijai “3M”. Savukārt “3M” pārstāvji taisnojās, ka nav pierādījumu tam, ka šī produkcija tikusi konfiscēta.
Savukārt ietekmīgā Francijas Ildefransas reģiona pašvaldības vadītāja Valērija Pekresse valstu centienus iegūt aizsarglīzdekļu kravas nosauca par “dārgumu medībām”. “Es atradu masku krājumus, kas bija pieejami. Savukārt amerikāņi, tiesa - ne valdība, mūs pārsolīja. Viņi piedāvāja trīs reizes lielāku cenu un samaksāja to priekšapmaksā. Es tā nevaru rīkoties ar nodokļu maksātāju naudu un varu samaksāt tikai tad, kad prece ir piegādāta un kvalitāte pārbaudīta”, viņa skaidroja.
Pārmetumi ASV virzienā tika raidīti arī no Francijas Grand-Est reģiona vadības. Šis bija visvairāk Covid-19 skartais Francijas reģions. Arī tā veselības aprūpes darbiniekiem paredzētās aizsargmaskas uz skrejceļa Šanhajas lidostā stāvošā lidmašīnā pārpirka ASV pārstāvji. Reģiona padomes prezidents Žans Rotners (Jean Rottner) medijiem paziņoja, ka līdzīgi kā Idelfransas gadījumā ASV pircēji par maskām piedāvājuši trīsreiz lielāku cenu.
Par šo gadījumu laikraksta “The Guardian” žurnālisti prasīja ASV valdības komentāru, taču tās pārstāvji paziņoja, ka ASV valdība nav pārpirkusi nevienu kravu, kas bijusi paredzēta Francijai.
Cenu kāpums arī Latvijā
Globālais sejas masku pieprasījums sekas atstāja arī uz Latviju. Vēl pirms oficiālās pandēmijas izsludināšanas šā gada februāra sākumā reģionālie mediji “Liepajniekiem.lv” un “Kurzemes vārds” ziņoja gan par sejas masku, gan dezinfekcijas līdzekļu izpirkšanu. Piecas dienas vēlāk gan laikraksts “Bauskas dzīve” ziņoja par ķīniešu kopienas pārstāvjiem, kuri masveidā izpērk aizsargmasku iepakojumus un sūta tos uz savu dzimteni.
Savukārt aģentūra “LETA” 20. februārī ziņoja, ka satraukums vairojās arī pašu Latvijas iedzīvotāju vidū, kuri, vērojot vīrusa izplatību, vairākas nedēļas pirms ārkārtas situācijas oficiālās izsludināšanas sāka izpirkt dezinfekcijas un sejas masku krājumus. “Mēness aptiekas” pārstāvji jau 24 dienas pirms ārkārtas stāvokļa izsludināšanas ziņoja, ka noliktavās trūkst sejas masku. Marta sākumā aģentūrā “LETA” parādījās pirmās ziņas, ka antibiotiku, vienreizlietojamo cimdu un aizsargmasku trūkst visā valstī. Par katastrofālu masku trūkumu lauku ģimenes ārstu praksēs portāls “TVNET” ziņoja 24. martā.
Tikmēr portāla “Db.lv” aptaujātie tirgus analītiķi norādīja, ka medicīnisko preču un medikamentu ražošana var kļūt par ārkārtīgi ienesīgu biznesu, jo pieprasījums pēc šiem produktiem novērojams visā pasaulē.
Ilgi nebija jāgaida līdz cenu lēcienam. Raidījums “Bez Tabu” 7. martā ziņoja, ka interneta veikalā “220.lv” 10 sejas masku iepakojumu cena pieauga līdz 20 eiro, kamēr aptiekās 50 masku iepakojuma cena bija vien četri eiro. Dienu pēc ārkārtas situācijas izsludināšanas iedzīvotāji sociālajos tīklos jau sāka dalīties ar fotogrāfijām no veikaliem, kur sejas maskas tika tirgotas teju par vienu eiro gabalā.
Deficītu Latvijā izdevies mazināt
Kopš 2. aprīļa Latvijas valdība uzdeva sejas maskas valsts iestāžu vajadzībām centralizēti pirkt Aizsardzības ministrijai. Par šiem iepirkumiem atbildīgais ir Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs
Kā sarunā ar portālu “Sargs.lv” atklāj Nacionālā veselības dienesta vadītājs Edgars Labsvīrs, līdz šim Latvijā “miera laikos” ķirurģiskās maskas un citus aizsarglīdzekļus ārstniecības iestādes savām vajadzībām iegādājās pašas, slēdzot līgumus ar komersantiem. Taču marta vidū ierastā piegāžu kārtība tika pilnībā paralizēta. Pirmkārt, aizsarglīdzekļus nebija iespējams piegādāt par līgumā noteikto cenu, otrkārt, nebija nekādu garantiju, ka pasūtījums tiks piegādāts. Tāpēc dienesta uzstādījums bijis nepieļaut katastrofu un maskas uz slimnīcām nogādāt dažu dienu laikā, pērkot visu, ko var nopirkt.
Šobrīd Aizsardzības ministrijas centralizēto iepirkumu kārtībā saņemti 400 dažādi piedāvājumi no aptuveni 163 komersantiem.
Pēdējo mēnešu laikā atsevišķos Latvijas medijos saņemto aizsarglīdzekļu sūtījumi tikuši asi kritizēti. Šos pārmetumus noraida Nacionālā veselības dienesta direktors. E. Labsvīrs, skaidrojot - pandēmijas laikā lēmumi par aizarglīdzekļu iegādēm bija jāpieņem ātri, kamēr prece vēl bija pieejama. Tomēr pirms katras aizsarglīdzekļu iegādes tika ņemtas vērā gan Eiropas Komisijas rekomendācijas, gan citas prasības, lai nodrošinātos, ka mediķi maskas var izmantot. Līdz ar to medijos iepriekš izskanējusī informācija, ka mediķiem maskas neder, ir nepatiesa un maldīga.
Komentējot Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkuma centra veiktās aizsarglīdzekļu iegādes, E. Labsvīrs uzsvēra, ka tie veikti atbildīgi, ņemot vērā apkārt valdošos nenoteiktības un stresa apstākļus. Tieši tāpēc iepirkumiem nepieciešams sabiedrības uzticības mandāts, kas ļauj uzņemties riskus un rīkoties izlēmīgi.