Meklēšanas rezultāts

Vispārējās karaklausības ieviešana jauniešiem pēc skolas beigšanas Lietuvai varētu izmaksāt simtiem miljonu eiro un būtu iespējama pēc vairākiem gadiem, liecina Aizsardzības ministrijas veiktā priekšizpēte, ko jau šomēnes paredzēts apspriest ar institūcijām un sabiedriskajām organizācijām.

Dānijas valdība nolēmusi paplašināt savu ieguldījumu NATO misijās Ziemeļeiropā un Baltijā, uz šo reģionu nosūtot papildu fregati un četrus iznīcinātājus “F-16”, informē Dānijas karalistes ārlietu ministrs Jepe Kofods ( Jeppe Kofod ). Šo kā labu atturēšanas pasākumu jau novērtējis Igaunijas aizsardzības ministrs Kalle Lānets, paužot “pilnīgu pārliecību”, ka ASV ir ...

atvijas robežsardze rosinās par trim mēnešiem pagarināt ārkārtējo situāciju Baltkrievijas pierobežā, šorīt LTV "Rīta panorāmā" informēja Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts.

Krievijas karš ar NATO valstīm ir teju neiedomājams, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Teju nupat, pagājušajā gada nogalē, noslēdzās trīs gadus ilgā Zemessardzes 3.Latgales brigādes 36.kaujas atbalsta bataljona rotas karavīru dežūra NATO Sevišķi ātrās reaģēšanas spēku ( Very High Readiness Joint Task Force – VJTF ) sastāvā. Zemessardzes 3.Latgales brigādes komandieris pulkvedis Gunārs Vizulis intervijā “Sargs.lv” norāda – tas gan karavīriem, gan bataljonam, ...

12. un 13. janvārī Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš tiešsaistē piedalīsies NATO Militārās komitejas sanāksmē.

12. un 13. janvārī aizsardzības ministrs Artis Pabriks piedalīsies Eiropas Savienības aizsardzības ministru sanāksmē Brestā, Francijā, lai pārrunātu aktuālos aizsardzības un drošības politikas jautājumus.

Šodien, 11. janvārī, Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja Aizsardzības ministrijas izstrādāto likumprojektu “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”, kas paredz izveidot mājokļu atbalsta programmu Nacionālo bruņoto spēku profesionālā dienesta karavīriem, radot iespēju saņemt garantiju bankas aizdevumam mājokļa iegādei vai būvniecībai.

Spītējot vēlmei novērst karu, šobrīd pastāv nelielas domstarpības starp dažām lielajām Eiropas valstīm un ASV par to, cik stingras noteikt jaunās sankcijas Krievijai, ja tā iebruks Ukrainā. Domstarpību pamatā ir jautājums par ekonomiskajām sekām, ar kādām nāksies sastapties pašai Eiropai, vēsta ASV izdevums “Stars and Stripes”.

ASV kongresmeņi rosina Ukrainu noteikt par “NATO-plus” valsti, tādējādi ļaujot ASV būtiski palielināt militārās palīdzības finansējumu un apjomu Ukrainai, vēsta starptautiskā raidorganizācija “Amerikas balss”.