NBS karavīru dežūra NATO Sevišķi ātrās reaģēšanas vienībā stiprinājusi ZS 3.Latgales brigādes spējas

ZS 3.Latgales brigādes 36.kaujas atbalsta bataljona rotas nacionālās sertifikācijas NATO uzdevumu izpildei noslēdzošais vingrinājums militārajās mācībās “Baltic Protector 2019”

Foto: ZS 3.Latgales brigādes 36.kaujas atbalsta bataljona rotas nacionālās sertifikācijas noslēdzošais vingrinājums. Foto: št.vsrž.Gatis Indrēvics/Aizsardzības ministrija

Teju nupat, pagājušajā gada nogalē, noslēdzās trīs gadus ilgā Zemessardzes 3.Latgales brigādes 36.kaujas atbalsta bataljona rotas karavīru dežūra NATO Sevišķi ātrās reaģēšanas spēku (Very High Readiness Joint Task Force – VJTF) sastāvā. Zemessardzes 3.Latgales brigādes komandieris pulkvedis Gunārs Vizulis intervijā “Sargs.lv” norāda – tas gan karavīriem, gan bataljonam, gan arī brigādei kopumā bija izaicinošs uzdevums, jo, lai to veiktu, nācās komplektēt pilnīgi jaunu apakšvienību, kuras sastāvā bija tolaik jauniesauktie Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīri. Līdz ar to apmācība un gatavošanās dežūrai bijusi ļoti intensīva. Pulkvedis gan uzsver, ka izaicinājumi vainagojušies daudzos ieguvumos – stiprināta sadarbība gan ar sabiedrotajiem, gan NBS vienībām, iegūtas un stiprinātas zināšanas un iemaņas dažādu tehnoloģiju un tehnikas izmantošanā, sniedzot iespēju vienības procedūras standartizēt NATO līmenī, kā arī dežūras iespaidā norit darbs pie jaunas militārās izlūkošanas rotas izveides.

2018. gada nogalē Zemessardzes 3. Latgales brigāde saņēma uzdevumu – ar 2019. gada sākumu brigādei jāizveido kājnieku rota, kas piedalīsies trīs gadus ilgā dežūrā, esot NATO Sevišķi ātrās reaģēšanas spēku (VJTF) sastāvā. “Izveidojām jaunu 36.kaujas atbalsta bataljona apakšvienību – vieglo kājnieku rotu, kas pēc NATO plāniem papildināja VJTF 3. Skotijas bataljonu,” stāsta Zemessardzes 3.Latgales brigādes komandieris pulkvedis Gunārs Vizulis.

Vienības kopējais uzdevums šajos trīs gados bija spēt stingri noteiktā laikā sagatavoties, pārdislocēties uz noteiktu rajonu un integrēties augstākstāvošo NATO vienību sastāvā.

Pulkvedis skaidro – lai izpildītu galveno uzdevumu, karavīriem bija sagatavota atsevišķa apmācību programma, kas ietvēra ne tikai vieglo kājnieku zināšanu uzturēšanu, bet arī vairākas specifiskas lietas. Piemēram, tolaik jauno 3x3 platformu jeb sešriteņu apvidus transportlīdzekļu vadīšanu, taktisko izmantošanu. Vienības personāls arī tika gatavots pūļa kontroles uzdevumu izpildei, kā arī ļoti pastiprināti veikta apmācība, kas saistīta ar kauju apdzīvotā vietā. Papildus tam karavīriem bija jāapgūst un jāintegrē savu uzdevumu izpildē jaunas tehnoloģijas, tādas kā bezpilota lidaparāti. Līdz ar to, kā atzīmē brigādes komandieris, viens no svarīgākajiem uzdevumiem bija arī izlūkinformācijas ieguve un apstrāde.

Tikmēr kopumā 2019. gads tika veltīts, lai vienība sagatavotos. Šajā dežūras gadā vienībai noteikts t.s. “Stand up” režīms, kas nosaka – karavīriem uz uzdevumu izpildi jābūt gataviem doties 45 dienu laikā.

“Vienības komplektēšanās un dežūras laikā apakšvienībai vajadzēja parādīt gatavību pildīt savus uzdevumus. Līdz ar to 2019. gada sākumā notika tikšanās ar t.s. vienības mātes vienību. Gada vidū apakšvienība piedalījās militārajā vingrinājumā Vācijā un pēc tam jūnijā un jūlijā militārajās mācībās “Baltic Protector” Latvijā, kuru laikā notika šīs apakšvienības nacionālā sertificēšanās. Pēc tam sekoja mēnesi ilga vienības starptautiskā sertifikācija Anglijā mācībās “Wessex Storm”. Vienība, pierādot, ka ir spējīga pildīt savus uzdevumus, šo sertifikāciju veiksmīgi arī ieguva,” skaidro pulkvedis G. Vizulis.

Tikmēr aktīvākais dežūras laiks bija 2020. gads, kad vienībai bija jābūt spējīgai sakomplektēties un doties uz uzdevumu izpildi divu līdz piecu dienu laikā jeb jābūt “Stand by” gatavībā.

Zemessardzes 3.Latgales brigādes komandieris

pulkvedis Gunārs Vizulis

“2020. gadā vienība bija pilnvērtīga dežūras dalībniece, veicot jau konkrētākus uzdevumus. Jāteic gan, ka, ņemot vērā Covid-19 ierobežojumus, nenotika tik daudz starptautiskās mācības kā iecerēts. Tomēr, neskatoties uz to, vienība piedalījās kopīgā vingrinājumā “Lama 20”, kur tā pārbaudīja savas sakaru un komandvadības spējas. Notika arī divas kaujas gatavības pārbaudes NBS līmenī, kur vienība sevi pierādīja kā spējīgu pildīt konkrētus uzdevumus noteiktā laikā.”

Savukārt pagājušajā gadā vienība bija t.s. rezerves dežūrā dežūrā jeb “Stand down”, kur kaujas gatavība bija 30 dienas. Dežūra veiksmīgi noslēdzās 2021. gada nogalē ar divām ceremonijām. Pulkvedis G. Vizulis stāsta – vienā piedalījās Zemessardzes komandieris brigādes ģenerālis Egils Leščinskis, pateicoties vienību vadošajam personālam un karavīriem par dalību dežūrā. Savukārt otrajā ceremonijā, kas notika 30. decembrī, karavīriem par uzdevumu izpildi pateicās NBS Apvienotā štāba priekšnieks brigāde ģenerālis Imants Ziediņš.

“Šī dežūra mums bija izaicinājums, jo tobrīd tādas apakšvienības nebija, un to komplektējām no karavīriem, kuri bija tik tikko uzsākuši dienesta gaitas NBS. Līdz ar to apmācība bija diezgan intensīva. Papildus tam mums no pirmās dežūras dienas mums nebija nedz bruņojuma, nedz vajadzīgās tehnikas. Te gan jāsaka, ka saņēmām lielu un milzīgu atbalstu no Apvienotā štāba un Nodrošinājuma pavēlniecības. Pateicoties šīm NBS struktūrvienībām bijām prioritārā apakšvienība, kas saņēma nepieciešamo ekipējumu, kā arī instruktoru atbalstu. No sākuma bija smagi nokomplektēt nepieciešamo cilvēku skaitu un pēc tam pastiprināti organizēt viņu apmācību. Tomēr pēc šiem trīs gadiem esam nokomplektēti, kā arī ar ļoti augstām un profesionālām zināšanām, spējot pildīt uzdevumus un strādāt starptautiskā arēnā,” saka pulkvedis.

Tikmēr būtiskākais ieguvums gan Zemessardzes 3.Latgales brigādei, gan tās apakšvienībai – 36. kaujas atbalsta bataljonam un tā karavīriem, ir starptautiskā pieredze, kas gūta strādājot starptautiskā vidē ar citu bruņoto spēku karavīriem. Tāpat arī būtiska vienības procedūru standartizācija NATO līmenī. Kā norāda brigādes komandieris – nav noslēpums, ka, piemēram, Lielbritānijas bruņoto spēku plānošana un procedūras nedaudz atšķiras no NBS, līdz ar to dežūra deva iespēju NBS vienības procedūras kopā ar sabiedrotajiem standartizēt, tādējādi, pulkveža vārdiem sakot, esot “uz viena viļņa”, pildot uzdevumus.

Viņš arī izceļ, ka apmācībā notika ļoti liela sadarbība ar citām NBS vienībām, piemēram, Militāro policiju, Nodrošinājuma pavēlniecību, kā arī ar Iekšlietu struktūrām, veicot pūļa kontroles apmācību. Tāpat izveidojusies ļoti ciešas un draudzīgas attiecības ar 3.Latgales brigādes sadarbības partneriem. Ne mazāks būtiskas ir iegūtās zināšanas un pieredze, strādājot ar 3x3 transportlīdzekļu platformām.

Dežūra arīdzan mudinājusi uz jaunas brigādes vienības izveidi.

“Mans nākošais projekts ir militārās izlūkošanas rotas izveide, un darbs pie tās jau ir sācies. Dežūra sniegusi lielu ieguldījumu karavīru zināšanās un prasmēs lietot jau minēto tehniku, gan arī procedūru standartizācija ir liels atbalsts šīs jaunās vienības izveidei. Turklāt jaunās apakšvienības izveidē mums atbalstu sniedz Lielbritānijas sabiedrotie,” atklāj brigādes komandieris.

Tikmēr daloties galvenajos secinājumos, pulkvedis G. Vizulis uzsver – brigādei kopā ar visiem tā bataljoniem, izdevās sagatavot NATO līmeņa apakšvienību, kas spējīga veiksmīgi pildīt uzdevumus kopā ar sabiedrotajiem. Par to lielu paldies brigādes komandieris saka 36. kaujas atbalsta bataljona vadībai.

“Dalība starptautiskajā arēnā ļāva iegūt lielu pieredzi no sabiedrotajiem, un no šīs dežūras sev esam paņēmuši patiesi daudz. Protams, tas bija diezgan piesātināts apmācību process. Lai vienība pilnvērtīgi būtu gatava, mēs izmantojām arī visas iespējas, ko mums piedāvāja Latvijas teritorija. Mēs devāmies gan uz Ādažu poligonu, gan uz Skrundu, gan Lāčusilu, izmantojām civilo un valstij piederošo infrastruktūru. Mums arīdzan bija milzīgs stimuls piedalīties šajā dežūrā, jo galu galā tas, ko apmācību un dežūras laikā darījām, tas viss ir saistīts ar mūsu valsts aizsardzības plānu realizāciju dzīvē, un valsts aizsardzība ir mūsu galvenais uzdevums,” rezumē Zemessardzes 3.Latgales brigādes komandieris pulkvedis G. Vizulis.

NBS karavīru dežūra NATO Sevišķi ātrās reaģēšanas vienībā stiprinājusi ZS 3.Latgales brigādes spējas

Dalīties ar šīs lapas saturu!