No 2022. gada 1. janvāra Francija uz vienu gadu kļūs par NATO Sevišķi ātrās reaģēšanas spēku (Very High Readiness Joint Task Force- VJTF) vadošo valsti, šos pienākumus pārņemot no Turcijas. Spēku kodolu nākamgad veidos Francijas un Vācijas brigāde, taču spēkos ietilpst arī pārējo NATO dalībvalstu karavīri, kuri gatavi nekavējoties reaģēt uz izmaiņām drošības vidē un dažu dienu laikā var tikt izvietoti nepieciešamajā operāciju rajonā.
Kā norāda NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, šie ātrā reaģēšanas spēki sniedz būtisku ieguldījumu alianses kolektīvajā aizsardzībā, un Francijas gatavība nākamajā gadā tos vadīt ir spēcīga apņemšanās un aizsardzības spēju izpausme. “Laikā, kad piedzīvojam arī līdz šim nebijušus drošības draudus, NATO apņēmībai ir jābūt ļoti stingrai – mēs esam vienoti, lai aizstāvētu un aizsargātu visus sabiedrotos,” viņš sacīja.
2022. gadā NATO Sevišķi ātrās reaģēšanas spēku kodolu veidos 3 500 karavīru liela Francijas un Vācijas brigāde, taču šajos spēkos ietilpst arī citu NATO dalībvalstu karavīri.
NATO Sevišķi ātrās reaģēšanas spēki ir tehnoloģiski augsti attīstīti un daudznacionāli spēki, kas sastāv no sauszemes, gaisa, jūras un speciālo operāciju komponentēm. To sastāvā ir ap 40 000 NATO valstu karavīri, tai skaitā arī no Latvijas, kuri gatavi nekavējoties reaģēt uz izmaiņām drošības vidē un tikt izvietoti nepieciešamā operāciju rajonā. Šie NATO spēki tika izveidoti 2014. gadā kā NATO atturēšanas un atbildes reakcija uz krīzi Tuvajos Austrumos un Krievijas iebrukumu Ukrainā.
VJTF vadību rotācijas kārtībā uz gadu pārņem kāda no NATO dalībvalstīm, gādājot par to, lai vajadzības gadījumā spēki varētu tikt izvietoti dažu dienu laikā, kur vien tas nepieciešams. 2021. gadā NATO Sevišķi ātrās reaģēšanas spēku vadošās valsts pienākumus veica Turcija, savukārt 2023. gadā plānots, ka to darīs Vācija.
Par visiem NATO reaģēšanas (NATO Response Force – NRF) spēkiem, tai skaitā arī Sevišķi ātrās reaģēšanas komponenti, atbild NATO Apvienoto spēku pavēlniecība, kas atrodas Brunsumā, Nīderlandē.