Aplūkoti divi vispārējās karaklausības modeļi, kas paredz iesaukt attiecīgi vai nu tikai 18-19 gadus vecus jauniešus, vai arī gan jauniešus, gan jaunietes.
Kā norādīts dokumentā, ja Seims lēmumu par vispārējas karaklausības ieviešanu būtu pieņēmis jau aizvadītajā gadā, paredzot iesaukt armijā vienīgi puišus, šāda kārtība varētu stāties spēkā 2027.gadā, bet, iesaucot arī meitenes, - 2029.gadā.
Pirmajā gadījumā ik gadus dienestā tiktu iesaukti vidēji 6100 jaunieši, otrajā - 11 900 jaunieši un jaunietes.
Iesaucot tikai puišus, vajadzētu izveidot četrus jaunus bataljonus un sākuma investīcijām būtu jāsasniedz vismaz 415 miljoni eiro, savukārt iesaucot gan puišus, gan meitenes, vajadzētu 14 jaunus bataljonus un investīcijas sasniegtu aptuveni 1,5 miljardus eiro.
Bruņojumam un militārajai tehnikai pirmajā gadījumā vajadzētu 183 miljonus eiro, otrajā - 640 miljonus eiro, infrastruktūrai - attiecīgi 228 un 804 miljonus eiro, bet administratīvajiem izdevumiem - 5,1 un 8,7 miljonus eiro.
Pirmā modeļa uzturēšanai ik gadu papildus būtu vajadzīgi vēl 80 miljoni eiro, bet otrā - aptuveni 220 miljoni eiro.
Premjerministres Ingrīdas Šimonītes vadītā valdība savā programmā kā iespējamu mērķi, uz ko tiekties, norādījusi vispārēju karaklausību, kas attiektos gan uz puišiem, gan meitenēm, un pakāpenisku pāreju uz šādu universālu modeli.
Taču, kā atzīts priekšizpētē, tam nepieciešama "plaša politiskā vienošanās".
Dokumentā norādīts, ka priekšizpēte uzskatāma par "analītisku pamatu diskusijām starp lēmumu pieņēmējiem un politiskā procesa dalībniekiem".
Pašlaik Lietuvā karadienestā ik gadu uz deviņiem mēnešiem tiek iesaukti aptuveni 3800 jaunieši vecumā no 18 līdz 23 gadiem, bet gadījumā, ja iesaukšana tiek atlikta saistībā ar studijām augstskolā, - līdz 26 gadiem, savukārt sarakstos neiekļautie vecumā no 18 līdz 38 gadiem var stāties dienestā brīvprātīgā kārtā. Priekšizpētē veiktās aplēses cita starpā balstās uz pieņēmumu, ka iesaukšana armijā vairs netiktu atlikta studiju dēļ.
Daļējs obligātais karadienests Lietuvas Bruņotajos spēkos pēc septiņu gadu pārtraukuma tika atjaunots 2015.gadā, pieaugot bažām par Krievijas aktivitātēm Ukrainā un Baltijas jūras reģionā.