Krievija arvien skaļāk publiski draud ar kodolieroču izmantošanu, taču rietumu izlūkdienesti, visticamāk, spētu atklāt šādus uzbrukumu pirms to norises, uzskata Igaunijas Starptautiskā Aizsardzības un drošības centra (ICDS) pētnieks Martins Hurts (Martin Hurt). Viņaprāt, Ukrainu aizsargāt gan būs daudz grūtāk, ņemot vērā, ka Krievija šajā jomā tomēr varētu apsvērt “brīdinājuma šāvienu”, piemēram, virs Melnās jūras, kur netiktu ietekmēti daudzi cilvēki.
Eksperts norāda – nav noslēpums, ka Krievija un Padomju Savienība savulaik pievienoja kodolgalviņas visam, kas tās var nest. Lai arī daudzi apšauba Krievijas patieso militāro spēju apmērus, Krievijas arsenālā joprojām atrodas tādi ieroči kā kodolraķetes, spārnotās raķetes, bumbas, torpēdas, ballistiskās raķetes un citas ieroču sistēmas. Ja Krievija tomēr nolemtu izmantot kodolieročus, visticamāk, tie varētu tikt izšauti no “Iskander” raķešu sistēmām, ko krievi, aprīkojot ar konvencionālajām kaujas galviņām, izmanto jau kopš kara Ukrainā sākuma.
Tajā pašā laikā viņš atzīst, ka ir ļoti grūti nemitīgi sekot līdzi visām kodolieroču sistēmām pasaulē. Kā piemēru viņš min Persijas līča karu, kur ASV gaisa un koalīcijas īpašo uzdevumu spēki “medīja” “Scud” raķetes, kas bija vēl pirms “Iskander”, ar to viņiem ne visai veicās. M. Hurts atviegloti atzīst – par laimi, Sadamam Huseinam nebija kodolgalviņu.
Kodolieročus var izmantot, lai iznīcinātu veselas pilsētas vai lieliem aizsardzības spēkus, un M. Hurts izteica pieņēmumu – ņemot vērā Krievijas ilgstošos draudus un neprognozējamību, Krievija varētu apsvērt brīdinājuma šāvienu.
“Tādā gadījumā viņi varētu detonēt kodolieroci virs Melnās jūras, kur tas apdraudētu ļoti maz cilvēku,” viņš saka.
Ukraina, visticamāk, nespētu aizstāvēties pret kodoluzbrukumu, tāpēc Rietumi varētu lemt par iejaukšanos vēl pirms šī potenciāla uzbrukuma, savukārt tas, kā situācija eskalētos tādā gadījumā, pašlaik nav prognozējams.
“Iespējams, Krievijas vadībai jau ir dots mājiens, ko šāds Kremļa solis nozīmētu. Es tomēr uzskatu, ka mēs nepiedzīvotu kodolkaru – Rietumu lielvalstis uzreiz neķertos pie kodolieročiem. Tomēr dažādi kinētiskie uzbrukumi Krievijas objektiem gan būtu iespējami,” norāda M. Hurts.
Risks, ekspertaprāt, šajā situācija ir tāds, ka mēs īsti nevaram prognozēt, kā V. Putins pieņem savus lēmumus, jo šī gada sākumā, kad tika pieņemts lēmums uzbrukt Ukrainai, redzējām, ka viņš, visticamāk, neņem vērā saprātīgus militārus padomus, pretējā gadījumā uzbrukums Ukrainai būtu noticis citādi.
