Saeima konceptuāli atbalstījusi Baltijas valstu jauno vienošanos par Baltijas gaisa telpas novērošanas tīkla un kontroles sistēmas konfigurāciju. Pēc jaunā līguma darbības sākuma spēku zaudēs 2007. gadā parakstītā Baltijas valstu valdību līdzīga veida vienošanās.
Aizsardzības ministrijā (AM) iepriekš skaidroja, ka pirms iestāšanās NATO gaisa telpas aizsardzības stiprināšanai sadarbībā ar pārējām Baltijas valstīm tika izveidota reģionālās gaisa telpas novērošanas sistēma, 1998. gadā parakstot Baltijas valstu valdību vienošanos par Baltijas gaisa telpas novērošanas sistēmas ("Baltnet") izveidošanu.
Savukārt tagad, Baltijas valstīm vienojoties, ir mainījusies "Baltnet" tehniskā konfigurācija, viena kontroles un ziņošanas centra vietā izveidojot trīs atsevišķu nacionālo kontroles un ziņošanas centrus (KZC).
Turpmāk katrā Baltijas valstī atradīsies pa vienam KZC, kas novēros savas attiecīgās gaisa telpas teritoriju. Atbildīgais kontroles un ziņošanas centrs ir attiecīgais KZC, kas uz laiku pēc rotācijas principa ir atbildīgs par ieroču kontroles operācijām katrā no Baltijas valstu teritorijām.
Vienošanās rezultātā identificētie grozījumi norādīja uz nepieciešamību sagatavot jaunu vienošanos. Jaunās vienošanās mērķis ir NATO gaisa telpas integritātes saglabāšana, stiprinot Baltijas valstu gaisa telpas suverenitāti, pastāvīgi izmantojot nacionālos vai kopīgos gaisa telpas novērošanas līdzekļus un gaisa telpas vadības un kontroles sistēmas, skaidro AM.
