Meklēšanas rezultāts

Latvija, Lietuva, Igaunija un Polija pastiprina kritiskās infrastruktūras objektu aizsardzību, reaģējot uz izlūkošanas informāciju par iespējamiem Krievijas sabotāžas un tā dēvētā “viltus karoga” operāciju plāniem. Īpaša uzmanība pievērsta enerģētikas infrastruktūrai – hidroelektrostacijām, gāzes krātuvēm, elektropārvades tīkliem un energoresursu termināļiem, vēsta ziņu aģentūra “Reuters”.

Igaunijas, Latvijas un Lietuvas ārlietu ministri kopīgi aicinājuši noteikt "stingrākās iespējamās sankcijas" pret Krieviju, tostarp atslēgt Krieviju no starptautiskās maksājumu sistēmas SWIFT un politiski izolēt valsti, ziņo telekanāls "NBC News" .

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks , Dānijas aizsardzības ministre Trīne Bramsena ( Trine Bramsen ) un Igaunijas aizsardzības ministrs Jiri Luiks ( Jüri Luik ) Briselē parakstījuši saprašanās memorandu par daudznacionālā divīzijas štāba “Ziemeļi” darbības pamatprincipiem.

Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanu 1. septembrī sāka Šauļos izvietotie Portugāles un Kanādas iznīcinātāji, kā arī Vācijas un Nīderlandes lidmašīnas, kas ir izvietotas attiecīgi Emari bāzē Igaunijā un Malborkas bāzē Polijā.

Baltijas valstu prezidenti - Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs, Lietuvas prezidents Gitans Nausēda un Igaunijas prezidents Alars Kariss - kopīgajā paziņojumā aicina ieviest stingrākas sankcijas pret visiem Krievijas agresijas Ukrainā atbalstītājiem.

Latvija pasaulē spēcīgākajai militārajai aliansei – NATO, kurā pašlaik ir 30 dalībvalstis, pievienojās 2004. gada 29. martā vienlaicīgi ar vēl sešām valstīm – Igauniju, Lietuvu, Bulgāriju, Rumāniju, Slovākiju un Slovēniju.

18. oktobrī Baltijas aizsardzības koledžā Tartu, Igaunijā noslēdzās Baltijas valstu bruņoto spēku komandieru kārtējā darba sanāksme, kurā izskatīja triju valstu bruņoto spēku kopējo projektu gaitu un attīstības tendences.

Trešdien, 22. maijā, Baltijas valstu aizsardzības ministru sanāksmē Palangā Latvijas, Igaunijas un Lietuvas aizsardzības ministri vienojās par vēl ciešāku sadarbību Baltijas aizsardzības stiprināšanā, portālu "Sargs.lv" informēja Aizsardzības ministrija.

Pēc tam, kad Krievija veica plašus triecienus civiliem mērķiem Ukrainā, Francija izlēmusi pastiprināt savu militāro klātbūtni Austrumeiropā, tostarp arī Lietuvā un Igaunijā, paziņojis Francijas aizsardzības ministrs Sebastjēns Lekornī.

Igaunijas Aizsardzības spēku štāba plānošanas nodaļas vadītājs pulkvedis Janno Mērks sarunu raidījumā "Ukraina stuudio" sacīja, ka Krievija cenšas kompensēt frontes zaudējumus, uzbrūkot civilajai infrastruktūrai un dzīvojamajiem rajoniem Ukrainā.