Latvija pasaulē spēcīgākajai militārajai aliansei – NATO, kurā pašlaik ir 30 dalībvalstis, pievienojās 2004. gada 29. martā vienlaicīgi ar vēl sešām valstīm – Igauniju, Lietuvu, Bulgāriju, Rumāniju, Slovākiju un Slovēniju.
Ceļš uz NATO aizsākās jau 1991. gadā
Īsi pēc Latvijas neatkarības atgūšanas tika uzsākta Latvijas aizsardzības sistēmas veidošana un sadarbība ar Ziemeļatlantijas līguma organizāciju (North Atlantic Treaty Organisation, NATO).
Reaģējot uz jauno drošības vidi un ģeopolitisko situāciju, NATO sadarbībai ar potenciālajiem partneriem 1991. gada 20. decembrī tika izveidota Ziemeļatlantiskās sadarbības padome (North Atlantic Cooperation Council, NACC). Tās dibināšanas sesijā piedalījās arī Latvija, tādejādi kļūstot par šī foruma dalībvalsti.
Latvijas Ārlietu ministrijas video:
Turpmākajos gados Latvijas sadarbība ar NATO kļuva aizvien intensīvāka. 1994. gadā Latvija pievienojas tajā pašā gadā izveidotajai programmai „Partnerattiecības mieram”, kas sniedza iespēju saņemt NATO civilo un militāro speciālistu konsultācijas, palīdzību un praktisku atbalstu aizsardzības sistēmas attīstībai.
1995. gadā dalība programmā „Partnerattiecības mieram” ļāva Latvijai iesaistīties arī NATO Plānošanas un pārskata procesā, kas turpmākajos gados sekmēja Latvijas bruņoto spēku savietojamību ar NATO dalībvalstīm.
1999. gada 23.- 25.aprīlī NATO galotņu sanāksmē Vašingtonā, ASV Latvijai un pārējām astoņām kandidātvalstīm NATO piedāvāja izstrādāt Rīcības plānu dalībai NATO (Membership Action Plan, MAP), kas atspoguļotu sagatavošanās procesu un pasākumus dalībai NATO, kā arī ļautu MAP valstīm saņemt papildu konsultācijas, palīdzību un praktisko atbalstu no NATO valstīm.
2002. gada 21. novembrī NATO dalībvalstu vadītāju sanāksmē Prāgā, Čehijā Latvija kopā ar vēl sešām kandidātvalstīm tika uzaicināta pievienoties NATO. Tādējādi aizsākās pēdējais posms, pirms Latvija kļuva par pilntiesīgu NATO dalībvalsti, līdz 2004. gada 29. martā vienlaicīgi ar vēl sešām valstīm – Igauniju, Lietuvu, Bulgāriju, Rumāniju, Slovākiju un Slovēniju, Latvija pievienojās NATO.
Dalība NATO ir viens no lielākajiem ārpolitiskajiem sasniegumiem kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, kas Latvijai ir nesusi drošības garantijas un sniegusi ieguldījumu mūsu militāro spēju attīstībā.
Kā Latvijas 18. gadadienā NATO sastāvā atzīst aizsardzības ministrs Artis Pabriks, toreiz Latvija pieņēma lēmumu, kas valstij veidoja jaunu ceļu.
Latvijas intereses NATO
Latvijas primārās intereses NATO saistās ar to, lai alianse ir efektīva un rīcībspējīga organizācija, kas spēj gan aizsargāt savas dalībvalstis, gan cīnīties ar mūsdienu draudiem un izaicinājumiem, kas laika gaitā kļūst aizvien specifiskāki.
Šobrīd par galvenajiem draudiem alianses dalībvalstu drošībai joprojām tiek uzskatīts gan starptautiskais terorisms, gan masu iznīcināšanas ieroču izplatība, gan kiberuzbrukumu draudi, kā arī krīzes situāciju veidošanās dažādos pasaules reģionos. Tāpat netiek izslēgta tradicionāla militārā apdraudējuma iespēja, kaut arī tā ir mazticama.
Līdzšinējā NATO transformācijas procesā, kurā sabiedroto spēki tiek piemēroti reaģēšanai uz visa veida draudiem, NATO dalībvalstis par vienu no galvenajiem uzdevumiem ir izvirzījušas NATO Reaģēšanas spēku attīstību. Šie spēki ir efektīvs līdzeklis gan kolektīvās aizsardzības nodrošināšanai, gan cīņai ar mūsdienu drošības izaicinājumiem.
Francija šogad ir NATO Reaģēšanas spēku augstākās gatavības elementa – daudznacionālo reaģēšanas spēku vadošā valsts. Šajos daudznacionālajos spēkos ietilpst ap 40 000 NATO valstu un ASV armijas karavīru no sauszemes, gaisa, jūras spēkiem un īpašo operāciju vienībām, un tie ir gatavi ļoti īsā laikā sākt aizsardzības operācijas jebkur, kur tas būtu nepieciešams.
Latvijas bruņotie spēki NATO operācijās
Arī Latvija šo gadu laikā ir iesaistījusies NATO transformācijā, piedaloties gan NATO spēju stiprināšanā, gan alianses īstenotajās starptautiskajās operācijās un drošības stiprināšanas pasākumos. Šī procesa ietvaros Latvija ir izveidojusi profesionālus bruņotos spēkus, kas atbilst mūsdienu drošības prasībām un spēj iesaistīties gan kolektīvās aizsardzības, gan arī krīžu novēršanas pasākumos.
Līdz ar starptautiskās drošības vides transformāciju par vienu no galvenajiem NATO miera laika uzdevumiem ir kļuvušas starptautiskās operācijas to reģionu stabilizācijai, no kuriem potenciāli ir sagaidāmi izaicinājumi sabiedroto drošībai.
Dalība starptautiskajās operācijās ļāvusi praksē pārbaudīt savietojamību ar citu dalībvalstu spēkiem un iegūt operacionālo pieredzi, kas nepieciešama profesionāliem karavīriem. Vienlaikus Latvijas praktiskā dalība NATO vadītajās operācijās arī palielinājusi operāciju efektivitāti un Latvijas politisko ietekmi NATO lēmumu pieņemšanas procesā.
NATO spēki Latvijā
Nacionālajiem bruņotiem spēkiem ir jābūt sagatavotiem ne tikai piedalīties NATO vadītajās starptautiskajās operācijās ārvalstīs, bet arī uzņemt NATO spēkus Latvijas teritorijā.
NATO kaujas grupa ir pilnībā integrēta NBS Sauszemes spēku Mehanizētajā kājnieki brigādes sastāvā, un kopā ar Latvijas sabiedrotajiem piedalās visās NBS organizētajās militārajās mācībās.
Līdzīgas NATO kaujas grupas izvietotas arī Lietuvā, Igaunijā un Polijā. Par to izveidi NATO dalībvalstis lēma 2016. gada samitā Varšavā kā alianses atturēšanas atbildi uz Krievijas iebrukumu Austrumukrainā un Krimas okupāciju 2014. gadā.
Jau ziņots, ka pēc šī gada 24. februārī Krievijas sāktā kara Ukrainā un drošības situācijas pasliktināšanās alianses Austrumu flangā NATO ārkārtas samitā lēma par vēl četru jaunu NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu izvietošanu - Bulgārijā, Ungārijā, Rumānijā un Slovākijā.
NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšana
NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas operācija gādājot par Latvijas un pārējo Baltijas valstu gaisa telpas drošību, bijusi viens no pirmajiem praktiskajiem un redzamajiem atturēšanas pasākumiem, kas stiprināja Latvijas, Lietuvas un Igaunijas drošību uzreiz pēc iestāšanās NATO 2004. gadā.
Gaisa patrulēšanas operācija bijis arī tiešs pierādījums citu NATO valstu vēlmei sniegt mums savu atbalstu. Patrulēšanu rotācijas kārtībā nodrošina NATO dalībvalstis, par bāzi savām lidmašīnām izmantojot militāro lidlauku Šauļos, Lietuvā un Emari, Igaunijā.
Aizvien lielāku atbildību par operācijas īstenošanu uzņemas arī pašas Baltijas valstis, nodrošinot arvien lielākas uzņēmējvalsts atbalsta spējas. NBS Gaisa spēkos regulāri tiek veikta Lielvārdes militārā lidlauka infrastruktūras attīstība, kā arī vienībās dienošo karavīru profesionalitātes pilnveide.
Jau ziņots, ka 2021. gada septembrī Lielvārdes lidlauks saņēma ilgi gaidīto instrumentālo lidojumu sertifikātu, kas ir kā garants un kvalitātes zīme, ka lidlauks sabiedroto gaisa kuģiem pieejams arī nelabvēlīgos laikapstākļos un diennakts tumšajā laikā.
NATO “atvērto durvju” politika
Latvija ir pilnvērtīgi iekļāvusies arī NATO lēmumu pieņemšanas un konsultāciju procesā, kas nodrošina Latvijas interešu pārstāvēšanu NATO struktūrās, kā arī dalību lēmumu pieņemšanas procesos. Lai nodrošinātu pilnvērtīgu Latvijas interešu aizstāvību, pārstāvniecībā NATO strādā pārstāvji no Aizsardzības un Ārlietu ministrijas, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un citām institūcijām.
Lai arī NATO primāri ir militāra alianse, tās apņemšanās ir strīdu risināšana mierīgā ceļā. Ja diplomātiskie mēģinājumi ir nesekmīgi, NATO ir militāras pilnvaras uzsākt krīzes vadības operācijas. Tās tiek veiktas, pamatojoties uz NATO dibināšanas līguma kolektīvās aizsardzības klauzulu — Vašingtonas līguma 5. pantu — vai saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas mandātu, vienatnē vai sadarbībā ar citām valstīm un starptautiskajām organizācijām.
Savukārt politiskā līmenī NATO veicina demokrātiskās vērtības un sniedz tās dalībvalstīm iespēju konsultēties un sadarboties ar aizsardzību un drošību saistītos jautājumus, lai risinātu problēmas, veidotu uzticību un ilgtermiņā novērstu konfliktus.
Pašlaik NATO sastāvā ir 30 dalībvalstis, taču dalība NATO ir atvērta “ikvienai Eiropas valstij, kas ir spējīga sekmēt šī Līguma principus un veicināt Ziemeļatlantijas telpas drošību”. NATO Rīcības plāns dalībai NATO sniedz praktiskus padomus un mērķtiecīgu palīdzību, ļaujot valstīm, kuras vēlas kļūt par NATO dalībvalstīm, sagatavoties dalībai un izpildīt galvenās prasības.
Pēc Latvijas NATO pievienojušās vēl tikai četras valstis – 2009. gadā Albānija un Horvātija, 2017. gadā – Melnkalne, bet visjaunākā dalībvalsts ir Ziemeļmaķedonija, kas par NATO sabiedroto kļuva 2020. gadā.
