Meklēšanas rezultāts

Lai ievērojami uzlabotu NATO spējas atturēt Krieviju no iebrukuma Baltijas reģionā, nepieciešami vērienīgi ieguldījumi ceļu, tiltu, dzelzceļa ostu un lidostu infrastruktūrā. Tie sekmēs ātru NATO spēku pārsviešanu gadījumos, ja būs nepieciešams pastiprināt karaspēka klātbūtni teritoriju aizsardzībai, portālam “Sargs.lv” atzina NATO Apvienoto spēku pavēlniecības Brunsumā komandieris ģenerālis Jorgs Follmers.

NATO paplašināto kaujas grupu izvietošana Latvijā un citās Baltijas valstīs ir skaidrs apliecinājums tam, ka, pasliktinoties Rietumu un Krievijas attiecībām un neziņā par kaimiņvalsts tālākajiem soļiem, alianse Latviju nav pametusi vienu. Tā intervijā aizsardzības nozares ziņu portālam “Sargs.lv” atzīst Nacionālo bruņoto spēku Mehanizētās brigādes komandieris pulkvedis Sandris Gaugers.

Lietuvas sabiedrotie uz iespējamajiem Krievijas draudiem ir gatavi reaģēt ne tikai ar pagājušajā nedēļā atsūtītajiem sešiem papildu iznīcinātājiem Zokņu aviobāzē, bet arī ar kuģiem Baltijas jūrā, kas to sargātu, intervijā Lietuvas televīzijai pirmdienas vakarā norādījusi prezidente Daļa Grībauskaite. Vienlaikus viņa uzsvērusi, ka Lietuvai ir svarīgi arī pašai nebaidīties.

Militārie eksperti ir aprēķinājuši, ka agresorvalsts Krievija pēc kara ar Ukrainu savas militārās spējas varētu atjaunot aptuveni piecu gadu laikā. Ņemot vērā šīs valsts agresīvo un neprognozējamo rīcību attiecībā pret tās kaimiņiem, Latvijai šis laiks jāizmanto lietderīgi, sagatavojot valsts aizsardzībai apmācītus un apgādātus pilsoņus, uzkrājot militāro potenciālu un palielinot ...

NATO karavīri trešdien piedalījās lielās militārās mācībās Vācijas Baltijas jūras piekrastē, lai stiprinātu atturēšanu pret Krieviju. Mācības notika Putlosas poligonā pie ostas pilsētas Ķīles un bija daļa no plašākām mācībām “Steadfast Dart 2026”, kuru laikā pārbauda, cik ātri NATO spēj pārvietot un izvietot spēkus savā teritorijā.

Polijas drošības dienestiem izdevies izjaukt kiberuzbrukumu ūdens un kanalizācijas sistēmai vienā no lielākajām pilsētām, ziņo digitālo lietu ministrs Kšištofs Gavkovskis, piebilstot, ka kiberkarš ar Krieviju turpinās. Savukārt, aprīlī hakeri Norvēģijā, Bremangerā uzlauzuši aizsargdambja sistēmu, tādējādi četras stundas slūžas bija atvērtas līdz uzbrukums tika atklāts un apturēts.

Latvijas valsts Ukrainu atbalstījusi kopš Krievijas izraisītā kara sākuma, bet tieši militārais atbalsts Ukrainai bijis un joprojām ir svarīgākais un noteicošais tās karavīru un civiliedzīvotāju cīņā par brīvību. “Sargs.lv” skaidro, kādu un cik lielu atbalstu Ukrainai sniegusi Latvijas aizsardzības nozare kopš konflikta sākuma 2022. gada 24. februāra.

Pēc gadu ilgām kaujām ne Krievijas, ne Ukrainas gaisa spēki nav spējuši pārņemt kontroli pār Ukrainas debesīm. Tas ir nopietni ierobežojis abu valstu Gaisa spēku lomu izšķirošajās cīņās. ASV Gaisa spēku amatpersonas atzīst, ka šāda situācija iezīmē mācības, kuras nākotnē var noderēt citos bruņotos konfliktos, vēsta “Insider”.

20. decembrī aizsardzības ministre Ināra Mūrniece un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš tikās ar ASV Gaisa spēku štāba priekšnieku ģenerāli Čārlzu K. Braunu ( Charles Q. Brown, Jr. ), lai pārrunātu Latvijas un ASV divpusējo sadarbību, kā arī ģeopolitisko situāciju saistībā ar Krievijas izvērsto karu Ukrainā.

Krievijas pretlikumīgais un agresīvais iebrukums Ukrainā ir sekmējis strauju jauno zemessargu pieplūdumu. Šis faktors jau tuvāko gadu laikā ļaus Zemessardzei sasniegt Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vadības izvirzīto mērķi, iesaistot dienestā vismaz 12 tūkstošu vīru un sievu , tā intervijā portālam “Sargs.lv” sacīja NBS komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš.