Meklēšanas rezultāts

17. februārī Eiropas līderi pulcējās Francijas galvaspilsētā, lai apspriestu kontinenta drošības nākotni un atbalstu Ukrainai. Sanāksme notika brīdī, kad ASV un Krievija gatavojas divpusējām sarunām Saūda Arābijā, lai apspriestu iespējamo pamieru Ukrainā – bez Eiropas Savienības (ES) līdzdalības. Tas Eiropas valstu līderiem lika skaidrāk formulēt savu nostāju.

Kamēr Rietumi apsver iespēju ļaut Ukrainai izmantot raķetes ATACMS un “Storm Shadow”, lai veiktu dziļākus triecienus Krievijā, ASV un Eiropas valstis mudina Kijivu izstrādāt skaidru plānu par to, ko tā var sasniegt nākamajā kara gadā, vēsta “The Wall Street Journal”, atsaucoties uz Rietumu un ASV amatpersonām.

Vēl četri Nīderlandes Karalisko gaisa spēku iznīcinātāji “F-35” ieradušies Polijā, lai sāktu pildīt patrulēšanas un apmācību pienākumus NATO gaisa patrulēšanas operācijā Baltijas jūras reģionā. Tas nozīmē, ka kopā jau astoņi modernie iznīcinātāji būs pieejami arī kopīgām sabiedroto valstu gaisa spēku apmācībām, kā arī gaisa telpas uzraudzībai.

Baltijas valstu gaisa telpā patrulējošie NATO iznīcinātāji pagājušajā nedēļā divas reizes pacēlušies, lai pārtvertu un pavadītu agresorvalsts Krievijas militārās lidmašīnas, kuras virs Baltijas jūras lidojušas starptautiskajā gaisa telpā, pārkāpjot starptautiski pieņemtos lidojuma drošības principus, tā pirmdien paziņojusi Lietuvas Aizsardzības ministrija, atsaucoties uz aģentūru “BNS” ziņo portāls “Delfi.lt”.

ASV drošības dienesti publiskā paziņojumā nedēļas sākumā norādīja, ka par apjomīgā kiberuzbrukuma “SolarWinds” programmatūrai, kas ietekmēja daudzas iestādes un uzņēmumus visā pasaulē, visticamāk, atbildīga ir Krievija, ziņo Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija (“Cert.lv”). Institūcija norāda – šī ir pirmā oficiālā “SolarWinds” incidenta sasaiste ar kādu konkrētu valsti.

Bojāts sakaru kabelis starp Zviedriju un Igauniju Baltijas jūrā, otrdien paziņojis Zviedrijas aizsardzības ministrs Pols Junsons, vēsta Igaunijas laikraksts "Postimees". Zviedrijas rīcībā ir informācija, kas liecina, ka bojāts komunikāciju kabelis, kas savieno abas valstis, taču šā incidenta cēlonis nav skaidrs, īpaši sasauktā preses konferencē Stokholmā sacīja Junsons.

Pēc gadu ilgām kaujām ne Krievijas, ne Ukrainas gaisa spēki nav spējuši pārņemt kontroli pār Ukrainas debesīm. Tas ir nopietni ierobežojis abu valstu Gaisa spēku lomu izšķirošajās cīņās. ASV Gaisa spēku amatpersonas atzīst, ka šāda situācija iezīmē mācības, kuras nākotnē var noderēt citos bruņotos konfliktos, vēsta “Insider”.

Lietuvā trešdien uz militārajām mācībām “Fast Griffin” ieradās aptuveni papildu 80 bruņu tehnikas vienības un karavīri no Vācijas bruņoto spēku 41. tanku brigādes 413. kājnieku bataljona. Šis būs pirmais abu valstu kopīgais militārais vingrinājums kopš Madrides samitā jūnijā parakstītās vienošanās par pastiprinātu Vācijas bruņoto spēku klātbūtni Lietuvā.

ASV Senāta izlūkošanas komitejas abu partiju likumdevēji priekšsēdētāja demokrāta Marka Vorena un viņa vietnieka republikāņa Marko Rubio vadībā vērsušies pie Savienoto Valstu prezidenta Džo Baidena ar aicinājumu darīt visu iespējamo, lai ASV nodotu Ukrainai iespējami daudz izlūkinformācijas, ņemot vērā Krievijas militārās klātbūtnes palielināšanu pie Ukrainas robežām.

Krievijas Drošības padomes sekretāra vietnieks Mihails Popovs brīdinājis Apvienotās Karalistes un NATO valstu jūras spēkus atturēties no aizvien oficiāli Ukrainai piederošo teritoriālo ūdeņu šķērsošanas ap Krimas pussalu, ko Krievija pēc Krimas sagrābšanas un aneksijas tagad uzskata par saviem teritoriālajiem ūdeņiem. Ja tas tikšot darīts, sekos “vissmagākā atbilde”.