17. februārī Eiropas līderi pulcējās Francijas galvaspilsētā, lai apspriestu kontinenta drošības nākotni un atbalstu Ukrainai. Sanāksme notika brīdī, kad ASV un Krievija gatavojas divpusējām sarunām Saūda Arābijā, lai apspriestu iespējamo pamieru Ukrainā – bez Eiropas Savienības (ES) līdzdalības. Tas Eiropas valstu līderiem lika skaidrāk formulēt savu nostāju.
Eiropas reakcija uz ASV un Krievijas sarunām: vai ES tiek atstumta?
Lai gan Eiropa jau trīs gadus ir demonstrējusi vienotību atbalstā Ukrainai, pēdējās nedēļas raisījušas bažas, ka savienība varētu tikt izstumta no izšķirošiem procesiem. ASV un Krievijas plānotās sarunas šodien Saūda Arābijā, kur Eiropa nav uzaicināta, ir tiešs signāls, ka starptautiskajā diplomātijā notiek būtiskas pārmaiņas.
Francijas prezidents Emanuels Makrons samita laikā pauda skaidru nostāju, ka Eiropai ir jārīkojas neatkarīgi, negaidot ASV lēmumus. “Mēs nevaram ļaut, ka Eiropas drošību definē citi. Mūsu kontinenta nākotne ir mūsu pašu rokās,” uzsvēra Makrons.
Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers, kurš arvien vairāk iezīmējas kā viens no vadošajiem Eiropas līderiem drošības jautājumos, pievienojās šai domai, bet norādīja uz realitāti – ASV militārās garantijas Ukrainai būs nepieciešamas jebkurā gadījumā.
“Mums jāuzņemas lielāka atbildība, taču bez ASV drošības garantijām Ukrainai būs ļoti grūti aizsargāties ilgtermiņā,” sacīja Stārmers.
ASV prezidenta Donalda Trampa nesenā telefonsaruna ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un viņa paziņojums par vēlmi sākt sarunas par kara izbeigšanu izraisīja Eiropas valstu satraukumu. Eiropas līderiem šobrīd nav skaidrs, vai ASV sarunas ar Krieviju nozīmēs reālu risinājumu Ukrainai vai arī centienus uzspiest pamieru, kas ilgtermiņā apdraudētu Eiropas drošību.
Eiropas aizsardzība: vai ES līderi ir gatavi rīkoties?
Viens no galvenajiem samita jautājumiem bija Eiropas aizsardzības spēju palielināšana un neatkarīgāka militārā stratēģija. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena uzsvēra, ka ir pienācis laiks būtiskām investīcijām aizsardzībā. “Miers Eiropā būs iespējams tikai caur spēku. Mums ir jāpalielina savi aizsardzības izdevumi un jānodrošina Ukrainai visa nepieciešamā palīdzība,” norādīja fon der Leiena.
Lai gan Polija un Baltijas valstis aicināja uz tūlītēju Eiropas aizsardzības stiprināšanu, lielās Eiropas valstis, tostarp Vācija, joprojām vilcinās pieņemt radikālus lēmumus par militāro attīstību.
Dānijas premjerministre Mete Frederiksena brīdināja, ka Krievijas draudi nebeidzas ar Ukrainu, “šis karš ir tikai sākums. Krievija tagad apdraud visu Eiropu,” viņa paziņoja pēc samita.
Parīzes samits nepiedāvāja konkrētus risinājumus, bet tas lika skaidri saprast, ka Eiropas drošības vide ir mainījusies. Eiropa ir situācijā, kur tai ir jāizšķiras starp diviem ceļiem – vai nu turpināt paļauties uz ASV aizsardzības garantijām un cerēt, ka tās netiks vājinātas nākotnē, vai arī sākt būvēt patiesi neatkarīgu aizsardzības stratēģiju.
Lai gan sanāksmē visi dalībnieki atbalstīja Ukrainas tiesības uz suverenitāti, nav skaidrības par to, kā konkrēti Eiropa varētu spēlēt aktīvāku lomu kara izbeigšanā un drošības garantēšanā. Vācija un Francija vēl vilcinās pieņemt lēmumus par būtisku aizsardzības izdevumu palielināšanu, kamēr Polija un Baltijas valstis uzstāj, ka rīcība ir nepieciešama nekavējoties.
