Daudz kara vētru ir dunējušas pāri mūsu zemei...1941.gada 1.jūlijā Padomju Savienības Sarkanās armijas atstātajā Rīgā ienāca Vācijas karaspēks. 1940.gada 17.jūnijā uzsākto padomju okupāciju nomainīja Vācijas okupācija. 1944.gada 13.oktobrī Rīgā ienāca Padomju Savienības Sarkanā armija, padzenot no pilsētas nacistiskās Vācijas karaspēku. Vēlreiz notika okupācijas režīmu maiņa – vācu okupācija beidzās, atjaunojās ...
1940. gada 16. jūnijā Padomju Savienība iesniedza Latvijas Republikas valdībai ultimātu ar prasību atlaist valdību un ielaist valsts teritorijā Sarkanās armijas daļas.
Latvijas Republikā starpkaru posmā pastāvēja vairākas privātas organizācijas, kuru darbības mērķis bija sadarbība ar valsts spēka struktūrām: bruņotajiem spēkiem un Latvijas Aizsargu organizāciju valsts aizsardzības spēju stiprināšanas un attīstīšanas nolūkā.
Roberts Nikolajs Rubenis dzimis 1917. gada 9. septembrī Krustpils pagastā. No 1938. gada rudens līdz 1940. gada pavasarim dienēja Latvijas armijā: 7. Siguldas kājnieku pulkā un Autotanku pulkā. Ieguva leitnanta dienesta pakāpi. Otrā pasaules kara laikā 1944. gada 13. martā iesaukts Vācijas armijā, dienēja Latviešu leģiona 15. latviešu SS grenadieru ...
Šī gada 2. aprīlī apritēja 140 gadi, kopš 1876. gadā Plāņu pagasta «Maskatos» saimnieka ģimenē dzimis viens no izcilākajiem latviešu karavīriem — ģenerālis Kārlis Gopers (Goppers). Vispirms mācījies pagasta skolā, tad — 14 kilometru attālajā Trikātas draudzes skolā, kurā bijis labākais klases vingrotājs un viens no centīgākajiem skolniekiem, bieži mācoties ...
Šajā vasarā ar latviešu strēlnieku komandiera Pētera Avena mazdēla Pjotra (Pētera) Avena atbalstu interesentiem bija iespēja iepazīties ar mākslinieka Aleksandra Drēviņa un viņa sievas Jeļenas Udaļcovas mūža devumu mākslā.
Atzīmējot vēsturiskos notikumus, Ziemassvētku kauju muzejā Tīreļpurvā 9. septembrī atklās brīvdabas izstādi "Latviešu strēlnieku bataljoniem 100" un vēsturisko cīņu vietu izzinošu taku, kas izveidota Ziemassvētku kauju vietās.
Rezerves latviešu strēlnieku pulka bataljona komandieris Kārlis Gopers (Goppers) savās atmiņās rakstīja, ka «cilvēki, ejot pretī nezināmam, bet apdraudētam liktenim, instinktīvi meklē iespējamo garīgo baudu». Arī latviešu strēlnieki, kuri jau no 1915. gada rudens saskārās ar pozīciju kara skaudro realitāti, nebija izņēmums.
Pirms 90 gadiem — 1924. gada 2. decembrī — prese Rīgā atreferēja Latvijas Telegrāfa aģentūras ziņu par iepriekšējo dienu: «Šorīt, plkst. 5.30 komunisti mēģināja sagrābt Tallinā varu savās rokās un šai nolūkā bija noorganizējuši vairākas, 5—10 cilvēku lielas, ar šautenēm un rokas granātām apbruņotas bandas, kuras vienā un tai pašā ...
Rīga, 1919. gada 10. oktobra rīts: ''Zem pārmērīga ienaidnieka spiediena mūsu karaspēks pārnāca uz labā Daugavas krasta un ieņēma pozīcijas no Rīgas līdz Ogrei. Latvijas armijas virspavēlnieka štābs.'' Pēc divu dienu uzbrukuma Pāvela Bermonta Rietumu Brīvprātīgo armija bija nonākusi līdz Daugavai. Nepilnu gadu vecajai Latvijas valstij bija iestājies kritisks mirklis.