Meklēšanas rezultāts

Aizvadītajā gadā sāktā Krievijas visaptverošā agresija pret Ukrainu daudzu Latvijas pilsoņu apziņā salika trūkstošos punktus uz “i”. Daudzi saprata, ka, Krievija ir un paliek nemainīgs drauds Latvijas drošībai. Tās armijas brutālie kara noziegumi Ukrainā pierādīja, ka gaidīt žēlastību no agresora ir ne tikai nepareizi, bet muļķīgi. Neraugoties uz Latvijas dalību ...

Plaša mēroga kiberizlūkošanas operācija, kas tiek piedēvēta Krievijas militārajam izlūkdienestam jeb GRU (Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenajai pārvaldei) ir atklāta pēc kopīgas starptautiskas izmeklēšanas. Kampaņa bija vērsta pret lietotājiem Ukrainā, Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs, izmantojot ievainojamus mājas un biroju Wi-Fi maršrutētājus.

ASV miera plānā par Ukrainas konflikta noregulējumu ir septiņi punkti, kas cita starpā paredz Krievijas veiktās Krimas aneksijas formālu atzīšanu, Kijivas atteikšanos no iestāšanās NATO un ASV Krievijai noteikto sankciju pilnīgu atcelšanu, trešdien vēsta britu laikraksts "Daily Telegraph", atsaucoties uz saviem avotiem.

Kolīdz karš Ukrainā būs beidzies, agresorvalsts Krievija meklēs iespējas jaunām militārām avantūrām, tādējādi tās nākamā agresija, kas būs vērsta pret kādu no Eiropas valstīm ir tikai un vienīgi laika jautājums. Šādu – visai atklātu viedokli intervijā medijam “ELTA” pauda Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis.

Kopš teroristiskās organizācijas "Hamas" uzbrukuma Izraēlai Valsts drošības dienests (VDD) Latvijas informatīvajā telpā ir konstatējis atsevišķus pret Izraēlas tautu vērstus izteikumus, aģentūrai LETA atzina dienestā. Šādi izteikumi galvenokārt ir fiksēti komentāros krievu valodā un VDD vērtējumā līdzinās Kremļa propagandas vēstījumiem par karu Ukrainā.

Krievija pastāvīgi plāno jaunas ofensīvas, tā intervijā Lietuvas sabiedriskajam medijam “LRT” norādījis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Viņš arī atzīst, ka šogad jūlijā Viļņā gaidāmajā NATO samitā tiks pieņemti svarīgi lēmumi, turklāt uz šo svarīgo pasākumu ir aicināts arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Lai gan Krievija pirmo reizi nelikumīgi iebruka Ukrainā jau 2014. gadā, par to saņemot pretim pret bruņojuma un dubultā pielietojuma tehnoloģiju importa embargo, vismaz 10 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, apejot aizliegumu, turpinājušas piegādāt ieročus un iekārtas Krievijai, vēsta britu laikraksts “The Telegraph’” .

Pašreizējā situācijā, kad Krievija ir pilnībā koncentrējusies uz kara mērķu sasniegšanu Ukrainā, tās uzbrukums Latvijai vai kādai citai Baltijas vai NATO valstij ir ļoti maz ticams, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" vērtēja Ministru prezidenta padomnieku nacionālās drošības jautājumos, ārpolitikas eksperts Māris Cepurītis .

Finansists un uzņēmējs, investīciju kompānijas “Prudentia” valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš jau sešus gadus ir aktīvs 1. Rīgas brigādes 17. bataljona zemessargs. Viņš iestājies Zemessardzē, reaģējot uz Krievijas sākto karu Ukrainā un pēc aizvadītajiem gadiem dienestā atzīst – kalpošana valstij ir progresa un izaugsmes ceļš.

Aizsardzības ministrija aicina Latvijas aizsardzības industrijas uzņēmumus savlaicīgi sagatavot un iesniegt pieteikumus Eiropas Aizsardzības industrijas programmas (EDIP) uzsaukumiem. Tajos pieejami granti līdz pat 30 miljoniem eiro vienam projektam, kuru mērķis ir būtiski palielināt Eiropas un Ukrainas aizsardzības ražošanas jaudas, stiprināt piegādes ķēdes, kā arī veicināt pārrobežu sadarbību.