Lai gan agresorvalsts Krievijas amatpersonas savā publiskajā retorikā cenšas mazināt Rietumvalstu sankciju graujošās ietekmes nozīmi uz Krievijas ekonomiku, ar ko tā saskaras pēc diktatora Vladimira Putina pavēles par visaptverošu iebrukumu Ukrainā, nesen publicētie aizvadītā gada Krievijas ekonomikas dati sniedz visnotaļ pretrunīgu un bažīgu ainu.
Labs NATO vadītājs ir svarīgāks nekā jebkad agrāk, bet tikai daži atbilst šim amatam. Jenss Stoltenbergs bija stingra roka, kad Rietumu galvaspilsētas steidzās palīdzēt Ukrainai atvairīt Krievijas karaspēka iebrukumu. Taču, tā kā viņa pilnvaru termiņš beidzas septembrī, pieaug spekulācijas par to, kurš varētu viņu nomainīt.
Par spīti militārajiem zaudējumiem un ekonomiskajām problēmām, ar ko saskaras Krievija pēc tās uzsāktā pretlikumīgā iebrukuma Ukrainā, nedz tās politiskā vadība, nedz sabiedrība nav gatava atteikties no impēriskajām ambīcijām, tā ikgadējās “Rīgas konferences” ietvaros notikušajā diskusijā “Vai Krievija paliks aiz dzelzs priekškara?” atzina eksperti.
Kopš Krievijas uzbrukuma sākuma Ukrainai februāra beigās NATO veikusi vairākus pasākumus, lai vēl efektīvāk aizsargātu savas dalībvalstis no iespējamās agresijas, īpaši alianses Austrumu flangā. Pastiprinātas arī gaisa patruļas sabiedroto gaisa telpās, un palielināts reaktīvo lidmašīnu skaits, kuras gatavas reaģēt uz apdraudējumu 24/7 režīmā.
ASV un Vācija parakstījušas jaunu vienošanos par “Nord Stream 2” cauruļvada tālāku būvniecību, solot piemērot Krievijai jaunas sankcijas, ja tā izmantos cauruļvadu, mēģinot šantažēt Ukrainu. Tomēr ASV un Vācijai var būt maz iespēju kavēt Krievijas ekonomiskos un politiskos mērķus, vēsta Lietuvas sabiedriskais medijs “LRT.lt”.
"Sargs.lv" pēta. Viduslaiku kņaza pīšļi frontē: kā Kremlis pārvērš reliģiju par propagandas ieroci
ZiņasKrievijas Pareizticīgā baznīca uz okupēto Ukrainas teritoriju nosūtījusi kaula fragmentu, kas tiek uzskatīts par daļu no 14. gadsimta Maskavas lielkņaza Dmitrija Donskoja labās rokas. Relikvijai paredzēts apceļot Krievijas okupācijas spēku vienības vairāk nekā 1000 kilometru garajā frontē, lai, pēc Maskavas patriarhāta vārdiem, stiprinātu karavīru garu un palīdzētu gūt uzvaru. ...
Krievija pārapbruņošanās vajadzībām līdz 2036.gadam plāno tērēt ap 1,1 triljonu ASV dolāru (943 miljardus eiro), un tā varētu kļūt par plašāko bruņošanās programmu kopš PSRS sabrukuma, paziņoja Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (HUR) vadītājs Kirilo Budanovs.
Reaģējot uz Krievijas atkārtoto iebrukumu Ukrainā un tur pastrādātajiem kara noziegumiem, NATO pieņēmusi lēmumu mainīt savu aizsardzības koncepciju, un tagad ir gatava aizstāvēt "katru collu" savas teritorijas no pirmās uzbrukuma dienas, pirmdien vēsta laikraksts "The New York Times".
Reaģējot uz Krievijas agresiju Ukrainā, ir svarīgi palielināt Baltijas valstīs izvietoto karavīru skaitu, atzinis Vācijas kanclers Olafs Šolcs , kurš otrdien Viļņā tikās ar Latvijas Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV), Igaunijas premjerministri Kaju Kallasu un Lietuvas prezidentu Gitanu Nausēdu.
Francija ir piedāvājusi Krievijai 785 miljonus eiro par līguma laušanu, kas paredz piegādāt Krievijai divus Francijā uzbūvētus "Mistral" klases helikopteru bāzes kuģus, bet Krievija vēlas lielāku summu, piektdien vēstīja Ukrainas ziņu aģentūra UNIAN, atsaucoties uz Krievijas laikrakstu "Kommersant".