1917. gada 5. janvārī (1916. gada 23. decembrī pēc vecā stila) Tīreļpurvā sākās Ziemassvētku kaujas, kurās latviešu strēlnieki, cīnoties plecu pie pleca ar sibīriešu pulkiem un citu «krievu daļu» karavīriem, realizēja vienu no lielākajām kaujas operācijām Latvijas teritorijā Pirmā pasaules kara gados.
Apgāds «Mantojums» laidis klajā atvaļinātā pulkveža Jāņa Hartmaņa grāmatu «4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulks, 1915—1917». Šī ir jau trešā Jāņa Hartmaņa grāmata, kura veltīta veco latviešu strēlnieku tēmai, kas šogad ir īpaši aktuāla, jo apritējuši 100 gadi, kopš tika dibināti pirmie latviešu strēlnieku bataljoni.
Serbijas prokuratūra kara noziegumu izmeklēšanas lietās ceturtdien astoņiem cilvēkiem izvirzīja apsūdzības par dalību Srebrenicas slaktiņā, kurā tika noslepkavoti apmēram 8000 musulmaņu.
Apbedīs Latvijas atbrīvošanas cīņu dalībnieku Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri ģenerāli Jāni Lavenieku
Ziņas10. augustā Pirmo Meža kapu kapličā apbedīs Latvijas atbrīvošanas cīņu dalībnieku Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri ģenerāli Jāni Lavenieku.
1915. gada augustā apritēja gads, kopš pasaules kara norises bija pārņēmušas visu Eiropu. Situācija īpaši smaga bija Latvijā — vācu karaspēks okupēja Kurzemi un Zemgali, apdraudot jau Rīgu. Šādos apstākļos ziņas par atļauju latviešiem dibināt savas nacionālās vienības saviļņoja daudzus. Brīvprātīgi stāties pretī ienaidniekam plecu pie pleca ar saviem tautiešiem ...
Pa ceļam uz Talsiem var vērot daudzas stārķu ligzdas. Todien aprīļa sākumā, kad devos satikt Ojāru Kalnbirzi, daļa stārķu jau bija atgriezušies. Vēlāk, mājup braucot, man šķita, ka šo lielo putnu ik gadu apņēmīgi no jauna paveiktajā ceļā ir līdzīgs cikliskums kā Kalnbirzes dzimtas stāstā. Ojāra tēvs un mātesbrālis bijuši ...
Pēc Pirmā pasaules kara beigām situācija Somijā bija ļoti līdzīga jauno Baltijas valstu apstākļiem. Sabrūkot Krievijas impērijai, 1917. gada 6. decembrī līdz tam Krievijas sastāvā kā autonoma administratīva vienība ietilpstošā Somija pasludināja savu valstisko neatkarību. Tomēr jau pēc gada atšķirībā no 1918. gada februārī savu neatkarību pasludinājušajām Igaunijas un Lietuvas, ...
1944. gada vasaras otrajā pusē karš atkal ienāca Latvijas teritorijā. Hitleriskās Vācijas armijas okupētās Latvijas teritorijas robežām tuvojās Padomju Savienības armija. Vācu okupāciju nomainīja otrreizēja padomju okupācija. 1944. gada septembrī Sarkanā armija jau bija ienākusi Vidzemē un turpināja virzīties uz rietumiem. 13. oktobrī padomju karaspēks ieņēma Rīgu un, izlaužoties gar ...
Pēc Latvijas Republikas pasludināšanas 1918. gada 18. novembrī galvenā uzmanība bija pievērsta pirmo Pagaidu valdībai uzticīgo karaspēka vienību izveidošanai, ko diktēja sarežģītā militāri politiskā situācija valstī. Par šo pirmo Pagaidu valdībai uzticīgo karaspēka vienību saimniecisko apgādi toreiz vēl netika nopietni domāts. Arī pēc Apsardzības ministrijas izveides 1918. gada 22. novembrī ...
Padomju Savienības īstenotā Baltijas valstu okupācija 1940. gadā mūsdienās pārsvarā tiek aplūkota kā politisko notikumu virkne, tikai nedaudzi pētnieki aplūko arī notikumu militāro pusi. Gan 1939. gada rudens, gan 1940. gada jūnija notikumi Padomju Savienības politiskajā un militārajā vadībā bija plānoti arī kā bruņota spēka akcija un Sarkanās armijas bruņota ...