Serbija par Srebrenicas slaktiņu izvirza apsūdzības astoņiem cilvēkiem

Prokuratūras paziņojumā norādīts, ka astoņi martā arestētie cilvēki apsūdzēti par vairāku simtu musulmaņu nogalināšanas rīkojuma došanu un piedalīšanos slepkavošanā noliktavā Bosnijas austrumu pilsētā Kravicā pie Srebrenicas.

Ja viņus atzīs par vainīgiem, viņus var sodīt ar maksimālo sodu - 20 gadiem cietumā.

Apsūdzība ir "vēsts, ka kara noziegumi nepaliks nesodīti un ka upuri netiks aizmirsti", sacīja prokurors Vladimirs Vukčevičs.

"Apsūdzības ataino Serbijas pozīciju attiecībā pret nopietnāko noziegumu, kas pastrādāts kopš Otrā pasaules kara, un tās ir labas reģionālās sadarbības rezultāts," atzina prokurors.

Srebrenicas slaktiņa laikā tika nogalināti apmēram 8000 musulmaņu vīriešu un zēnu, un viņu ķermeņi tika sasviesti masu kapos.

Kravicas upuri tika noķerti, bēgot cauri mežam, un viņus nogalināja Bosnijas serbu policija un armija, kas viņus sadzina noliktavā un sāka šaut un sviest granātas, liecina prokuratūras informācija un iepriekšējās tiesas noklausīšanās.

Minētie astoņi cilvēki tiek turēti aizdomās par dalību Bosnijas serbu policijas specvienībā "Jahorina". Apmēram desmit šīs vienības locekļi jau sodīti par Kravicas slepkavībām.

Viens no apsūdzētajiem ir vienības vadītājs Nedeļko Milidragovičs vai "Nedjo Miesnieks", kurš tiek apsūdzēts par slaktiņa rīkojuma došanu un vārdiem "neviens nedrīkst tikt ārā dzīvs", teikts apsūdzībā.

Pēc kara Milidragovičs kļuva par veiksmīgu biznesmeni Serbijā, viņa aresta brīdī ziņoja vietējie mediji.

Grupa kopš aresta palikusi apcietinājumā. Tas ir pirmais šāds gadījums Serbijā saistībā ar Srebrenicas slaktiņu.

Iepriekšējās ar Srebrenicu saistītās izmeklēšanas veikušas Bosnijas varasiestādes un Starptautiskais Kriminālais tribunāls kādreizējās Dienvidslāvijas lietās.

Slaktiņš sākās pēc tam, kad Bosnijas serbu spēki, kurus komandēja ģenerālis Ratko Mladičs, atstūma viegli bruņotos ANO miera uzturētājus no Nīderlandes, kuri pārraudzīja tā dēvēto drošo teritoriju pie Srebrenicas. Tajā bija patvērušies tūkstošiem musulmaņu no apkārtējiem ciematiem.

Mladičs un Bosnijas serbu kara laika līderis Radovans Karadžičs patlaban tiek tiesāti ANO Starptautiskajā kriminālnoziegumu tribunālā bijušajai Dienvidslāvijai (ICTY) par genocīdu, kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci, no kuriem daži saistīti ar Srebrenicu. Abus apcietināja pēc gadiem ilgas bēguļošanas.

ICTY saistībā ar Srebrenicu līdz šim izvirzījis apsūdzības 20 cilvēkiem, un dažiem piespriesti stingri sodi. Kravicas upuru mirstīgās atliekas atrastas vismaz trijos masu kapos, liecina prokuratūras informācija.

Srebrenicas slaktiņu par genocīdu atzinušas divas starptautiskas tiesas.

Bosnijas 1992.-1995. gada karš starp musulmaņiem, horvātiem un serbiem prasīja 100 000 dzīvību un 2,2 miljoni cilvēku - gandrīz puse no pirmskara iedzīvotāju skaita - bija spiesti pamest savas mājas.