Ukrainas pēdējās desmitgades vēsture, jo īpaši cīņa pret Krievijas agresiju ir pierādījusi, ka sabiedrībai izšķirīgos brīžos līdera lomu bieži mēdz uzņemties grupas un kopienas, kuras miera laikā nereti tiek uzskatītas par margināliem veidojumiem. Viena no tādiem ir vietējo klubu futbola huligāni, jeb tā sauktās “ultras”. Daudzviet pasaulē futbola huligāni ar ...
96 gadu vecumā mūžībā devies bijušais Aizsardzības ministrijas ārštata konsultants, atvaļinātais vecākais kara ierēdnis Egons Goldšmits, vēsta Aizsardzības ministrija. E. Goldšmits kopš Nacionālo bruņoto spēku atjaunošanas pirmsākumiem 1991. gadā devis būtisku ieguldījumu NBS attīstībā, izstrādājot ieteikumus, tehniskos dokumentus un reglamentus Latvijas Aizsardzības jomas administrēšanas, militārās izglītības un nodrošinājuma jomā.
Cēsu kauju priekšvakarā, 1919. gada 20. jūnijā, ar pulkveža Jorģa Zemitāna rīkojumu apvienojot Ziemeļlatvijas brigādes rezerves bataljonus Rūjienā un Naukšēnos, izveidoja 3. Jelgavas kājnieku pulku, kuru 25. augustā pārdēvēja par 7. Siguldas kājnieku pulku. Šīs vienības pirmais komandieris bija pulkvedis-leitnants Oskars Dankers.
2. maijā Rīgā notika Latvijas armijas ģenerāļa, Lāčplēša kara ordeņa kavaliera Pētera Voldemāra Radziņa 139. dzimšanas dienas atcerei veltīti pasākumi. Ģenerāļa P.Radziņa piemiņas pasākumi sākās Rīgas Brāļu kapos. Klātesošos uzrunāja Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieks ģenerālmajors Ivo Mogiļnijs, Valkas pašvaldības un ģenerāļa P.Radziņa biedrības pārstāvji. Pasākumos piedalījās arī Ģenerāļu ...
Ģenerālis Mārtiņš Peniķis dzimis 1874. gada 6. novembrī Kuldīgas apriņķa Turlavas pagasta «Atālmauļos». Mācījies Kuldīgas ministrijas skolā. 1896. gadā brīvprātīgi iestājies cariskās Krievijas armijā — 133. kājnieku pulkā Jekaterinoslavā. 1902. gadā beidzis Čugujevas junkuru skolu. Pēc tam dienējis 121. kājnieku pulkā Harkovā. Piedalījies Krievu—japāņu karā. 1913. gadā iestājies Ģenerālštāba kara ...
Pirms 130 gadiem (1888. gada 31. martā) Pēterburgā latviešu skolotāja ģimenē dzimis Osvalds Kristaps Fogelmanis — vēlākais Latvijas armijas pulkvedis.
Mūsu tautieši ir karojuši daudzās pasaules malās un daudzos karos. Mūsu tautas vēstures annālēs ir daudz ierakstu par latviešu piedalīšanos dažādos militārajos konfliktos dažādos kontinentos — par kaut ko mēs zinām, par kaut ko neesam dzirdējuši vai esam piemirsuši. No šodienas skatpunkta raugoties, tālajā 1967. gadā latviešu trimdas izdevumā «Daugavas ...
Latvijas armijas ģenerālis Rūdolfs Klinsons dzimis 1889. gada 13. novembrī Mālpils pagasta Mālpils muižā. Beidzis vietējo draudzes skolu. 1909. gadā iestājies Krievijas impērijas armijas 64. kājnieku pulkā, tad turpinājis dienestu 177. kājnieku pulkā Rīgā
1917. gada marts Krievijas tautām nāca ar jaunām cerībām — cars atteicies no troņa, visi gaida jaunu kārtību. Visi cerēja, ka jaunā kārtība būs labāka, taisnīgāka par iepriekšējo. Visi bija noguruši no kara vētrām, kas jau trīs gadus bija mocījušas zemi un cilvēkus. Krievijas armijas virsnieki cerēja, ka bez cara ...
«1945. gada ziema turējās auksta, ar asu jūras vēju. Novietojums šādiem apstākļiem nebija piemērots. Apģērbs un uzturs ļoti trūcīgs. Izmantojot gūstā uzspiestās bezdarbības laiku, šajās, varbūt, visdrūmākajās gūsta dienās dažiem karavīriem bija radusies laimīga doma dibināt un izveidot jau gūsta laikā savu cīņas un aprūpes organizāciju, kurai īstais darba lauks ...