Pērnā gada beigās Ķīnas Jūras spēki pieņēma apbruņojumā pirmo pašas Ķīnas uzbūvēto lidmašīnu bāzes kuģis “Shandong” un otru pasaulē lielāko iznīcinātājkuģi “Nanchang”, kas spēj nest vadāmās raķetes. Tas demonstrē Ķīnas centienus līdz 2049. gadam izveidot spēcīgu okeāna floti, kas spētu kontrolēt lielu daļu Klusā un Indijas okeāna reģiona, raksta domnīca ...
Latvijas valsts dibināšana 1918. gada 18. novembrī bija liels notikums — pirmo reizi latviešu tautas vēsturē tai radās iespēja izveidot savu valsti. Taču ceļš līdz savas valsts izcīnīšanai bija grūts. Jaunās valsts dzīvotspēja bija jāpierāda kaujās. Tūlīt pēc valsts proklamēšanas sākās Neatkarības karš, kuru laikā, par spīti nelabvēlīgajiem politiskajiem ...
Aptauja: 60% Latvijas iedzīvotāju piekrīt, ka karš Ukrainā vairo spriedzi latviešu un krievu starpā
ZiņasPārliecinošs vairākums Latvijas sabiedrības atbalsta Ukrainu cīņā pret Krievijas agresiju, Ukrainas bēgļu uzņemšanu, kā arī Ukrainas uzņemšanu Eiropas savienībā un NATO, liecina Valsts kancelejas un tirgus un sociālo pētījumu centra "Latvijas Fakti" pētījums par sabiedrībā aktuāliem jautājumiem. Turklāt Latvijas sabiedrības atbalsts šiem Ukrainas mērķiem tikai pieaug.
AM: 41% valsts iedzīvotāju karš Ukrainā ir licis izvērtēt savu lomu valsts aizsardzības stiprināšanā
Ziņas41% Latvijas iedzīvotāju norāda, ka karš Ukrainā ir licis viņiem izvērtēt savu lomu valsts aizsardzības stiprināšanā, liecina Aizsardzības ministrijas veiktās aptaujas dati*. Kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā līdz 22. aprīlim saņemti jau 2516 pieteikumi dienestam Zemessardzē. Ņemot vērā karu Ukrainā, kas acīmredzami parāda ikviena iedzīvotāja lomu valsts aizsardzībā, kā ...
ASV un Eiropas amatpersonas bažījas, ka Krievijas karš Ukrainā varētu izplatīties plašākā mērogā
ZiņasASV un Eiropas amatpersonas arvien vairāk bažījas, ka karš Ukrainā varētu izplesties ārpus tās robežām un aptvert citas valstis, vēsta laikraksts "The New York Times".
Igaunija sagatavojusi militārās stratēģijas plānu Rietumvalstīm, lai palīdzētu Ukrainai gūt uzvaru karā pret Krieviju trīs gadu laikā. Galvenā tēze šajā plānā – Rietumi nedrīkst baidīties palīdzēt Ukrainai. Eksperti uzskata, ka pašreizējās domstarpības Briselē un Vašingtonā tiks atrisinātas un jau tuvākajā laikā Kijivai tiks sniegta palīdzība nepieciešamajā apjomā.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pēc telefonsarunas ar Ķīnas kolēģi Sji Dzjiņpinu paudis cerību, ka konfliktā ar Krieviju varēs izmantot Pekinas ietekmi.
Pēc PSRS sabrukuma un aukstā kara beigām NATO valstis militārā ziņā bija krietni atslābušas, uzsvaru liekot uz atbruņošanās kampaņām, tādēļ kara gadījumā Eiropa tam būtu nesagatavota, intervijā aģentūrai LETA atzīst ārpolitikas eksperts un ilggadējais Saeimas Ārlietu komisijas loceklis Atis Lejiņš.
