Arī rudenī jāuzmanās no nesprāgušiem kara lādiņiem

Šogad Nacionālie bruņotie spēki neitralizējuši jau krietni vairāk nesprāgušo kara lādiņu nekā visa pagājušā gada laikā, kopumā iznīcinot 5264 lādiņus.

Karavīriem šajā jomā darba netrūks vēl daudzus gadus, stāstot par sapieru darbu, informēja televīzijas kanāla LNT raidījums Degpunktā. Pagājušajā gadā tika saņemti 858 izsaukumi un neitralizēti 4739 kara lādiņi, savukārt šogad saņemti jau 715 izsaukumi un neitralizēti vairāk nekā 5264 lādiņu. Vienā izsaukuma vietā dažkārt atrasti pat vairāki desmiti un pat simti kara lādiņu.

Iedzīvotājiem jāuzmanās no pagātnes liecībām, dodoties mežā pēc sēnēm un ogām vai arī apstrādājot zemi. 

NBS kapteinis Gatis Muižnieks intervijā Degpunktā uzsvēra, ka īpaši daudz izsaukumu ir vasarā, kad sākas zemes apstrāde, kā arī rudenī. „Ziemas laikā ir klusāks periods, jo mazāk ir lauksaimniecības darbu. Vairāk lādiņus atrodam tieši būvdarbu laikā, zemes apstrādes laikā,” atzina Muižnieks.

Kara muzeja vēsturnieks Jānis Neimanis, kurš pārzina visu Latvijā atrodamo kara laika munīciju, uzsver, ka daudzi no bīstamajiem priekšmetiem var likties visai nekaitīgi, kā arī atgādināt konservu bundžas vai saimniecības piederumus. „Jā, pat kartupeļu stampu,” stāsta Neimanis. „Kāta granātu, kuru tautā sauc par kartupeļu stampu, daži arī izmantoja šim nolūkam. Vācu armija šo granātu lietoja gan Pirmajā, gan Otrajā pasaules karā”.

Sapieriem vēl daudzus gadus darba netrūks, lai gan nevienam nav īsti skaidrs, cik daudz kara lādiņu Latvijas zeme vēl glabā. 

Kā bīstamākās vietas eksperti min Priekuli, Saldu, Rīgu, Ķekavu, Baldoni, Vecpiebalgu un Ērgļus. Savukārt vēsturnieks Neimanis kā bīstamāko un lādiņiem piesātinātāko zemi nosauc Zvārdes un Cekules poligonus, kur kara laikā atradušās munīcijas noliktavas. „Otrā pasaules kara laikā tur bija gan padomju, gan vācu armijas munīcijas noliktavas. Vācu armijas noliktavu padomju partizāni uzspridzināja, tomēr daļa munīcijas neuzsprāga, bet tika izkaisīta vairāku kilometru rādiusā.”

Traumas, kas gūtas lādiņa sprādzienā, ir ļoti smagas un tām nepieciešama ilgstoša ārstēšana, raidījumam Degpunktā atzīst Rīgas Austrumu slimnīcas mikroķirurgi. Sprāgstot lādiņiem, visbiežāk cilvēki gūst roku un acu traumas. Latvijas plastiskās un mikroķirurģijas centra ķirurgs Aivars Tihonovs Degpunktā sacīja: „Ļoti maz iespēju piešūt atpakaļ  sprādzienā norautus pirkstus, jo tā jauda ir ļoti liela un audi ir sadragāti.”  Pacienti visbiežāk ir bērni un jaunieši, kuri neapzinās kara lādiņu bīstamību. „Sprādzienbīstamie priekšmeti, kas atrodas mežā, lielākoties ir kara laika lādiņi. Šādi pacienti vairāk nonāk morgā, nekā pie mums,” norādīja Tihonovs.

Pēc LNT Degpunktā/TVNet materiāliem