Atmiņā ir saglabājušās visas piedzīvotās sadursmes, tagad tās var vēlreiz atcerēties un pārdomāt, kas toreiz darīts pareizi, bet kurās situācijās kaut kas izdarīts greizi. Tā stāsta kapteinis Gaidis Landratovs, kas no deviņus mēnešus ilgās misijas Operacionālās sadarbības padomnieku grupas (OSPG) vienībā Afganistanā atgriezās šā gada pavasarī. Pirms tam divas reizes ...
17. jūnijā svinīgā ceremonijā Rīgas kuģu būvētavā sāka būvēt Jūras spēku Flotiles trešo krasta apsardzes patruļkuģi Viesīte. Tas būs pirmais no bruņoto spēku vajadzībām pasūtītajiem pieciem patruļkuģiem, kuru pilnībā būvēs Latvijā.
Aptuveni 1700 karavīru no ASV, Baltijas valstīm un Polijas piedalījās līdz šim vērienīgākajās militārajās mācībās, kādas notikušas atjaunotajā Latvijā. Mācības norisinājās Ādažu poligonā, kur bāzējas vairākas NBS vienības, tai skaitā mūsu Kājnieku brigādes abi bataljoni.
Iztēlosimies kaujas skatu neapdzīvotā apvidū... Karavīri šauj uz pretinieku slēpņiem pie klintīm vai kalnos. Grūti noteikt mērķi, jo uzbrukums notiek no nepārredzamas vietas. Kājnieki ar strēlnieku ieročiem atrodas dabiskā vai mākslīgā aizsegā un taktiski mēģina mainīt dislokācijas vietu. Pa nosacītu ceļu brauc HUMMER tipa apvidus mašīna, uz kuras jumta uguns ...
Šovasar no mācībām ASV prestižākajā militārajā akadēmijā Vestpointā atgriezās leitnants Aleksandrs Naumovs. Viņš nāk no Latvijas armijas virsnieku ģimenes – māte Ligita Liniņa ir štāba virsseržante, audžutēvs Jānis Liniņš – majors (atv.).
Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija, kas dibināta 1992. gada 13. februārī, no savas priekšteces – Latvijas Kara skolas – ir pārmantojusi vairākas tradīcijas, viena no tām ir Melnās kafijas vakars.
Gadskārtējā Virsnieku balle tiek rīkota, turpinot Latvijas armijas tradīcijas, kā arī svinot tās un Lāčplēša Kara ordeņa dibināšanas gadadienu.
Ideja par to, ka katram Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Flotiles kuģim ir sava krustmāte, radusies, balstoties uz Kara flotes tradīcijām.
Pēc varonīgajām atbrīvošanas cīņām, kuru laikā latviešu karavīri nosargāja jauno valsti, Latvijas armija sāka pāriet uz miera laika štatu - īpaša vērība tika pievērsta valsts aizsardzības spēju paaugstināšanai. Laikā līdz 1940. gadam tika būvētas jaunas ēkas, armiju apgādāja ar modernu kaujas tehniku, karaskolās Latvijā un ārzemēs zinības apguva daudzi Latvijas ...
1939. gada 1. septembrī ar hitleriskās Vācijas uzbrukumu Polijai sākās Otrais pasaules karš. Latvija, sākoties karadarbībai, izsludināja savu pilnīgu neitralitāti, cerot nosargāt valsti ar saviem spēkiem un paļaujoties uz starptautiskajiem līgumiem. Tomēr Latvija jau bija «sadalīta».