Aptuveni 1700 karavīru no ASV, Baltijas valstīm un Polijas piedalījās līdz šim vērienīgākajās militārajās mācībās, kādas notikušas atjaunotajā Latvijā. Mācības norisinājās Ādažu poligonā, kur bāzējas vairākas NBS vienības, tai skaitā mūsu Kājnieku brigādes abi bataljoni.
Mācības atklāja 18. oktobrī, un tās ilga līdz 30. oktobrim. Plānošanas darbi aizsākās jau 2006. gadā, un mācības netiktu īstenotas, ja šo iniciatīvu, kā arī vislielākās investīcijas nebūtu apņēmušās veikt ASV. Latvija mācībās ieguldījusi aptuveni 250 000 latu, bet ASV aptuveni 11 miljonus dolāru. Vairāk nekā nedēļu ilga dažādās bruņutehnikas ierašanās Ādažu bāzē.
«Galvenā šo mācību doma ir gatavošanās dalībai starptautiskajā operācijā Afganistānā. Šīs ir vienas no lielākajām Baltijas valstu apvienotajām mācībām, kuras pēdējo gadu laikā ir notikušas Latvijā. Liela nozīme šo mācību norisē ir arī Polijas dalībai, kas ir Baltijas partnervalsts un mācībās tika pārstāvēta ar Polijas Gaisa spēku iznīcinātājiem F16. Mums ļoti svarīga šo mācību nozīme ir uzņemošās valsts funkcijas, kurās mēs pārbaudām savu gatavību uzņemt citu NATO partnervalstu karavīrus un bruņoto tehniku un spēju kopīgi darboties. Manuprāt, viena no interesantākajām šo mācību daļām ir gaisa atbalsts, jo īpaši gaisa atbalsta kontrolieru darbība, kuru Latvijā esam attīstījuši ciešā sadarbībā ar ASV Mičiganas Nacionālo gvardi. Gaisa kontrolieriem Afganistānā ir ļoti liela nozīme. Tie ir kājnieki, kuri atrodas tiešā radio kontaktā ar militārajiem pilotiem, kas veic gaisa atbalstu militāro operāciju laikā,» preses konferencē paziņoja nu jau bijušais Latvijas aizsardzības ministrs Imants Lieģis.
Mācību norise bija iedalīta divās fāzēs — teorētiskās lauka un praktiskās lauka apmācības. Kā tās atšķīrās realitātē? Abas nedēļas karavīri darbojās dažādu praktisku uzdevumu izpildē. Pirmajā nedēļā tika uzsvērta komandas saliedētība un taktikas apmācība, kā rīkoties dažādās Afganistānā bieži sastopamās problēmsituācijās, turpretī otrajā nedēļā par svarīgāko tika izvirzīta ne vien karavīru praktisko kaujas prasmju pilnveidošana un dažādu situāciju risināšana, bet galvenokārt nodaļu, vadu un rotas līmeņa komandieru spēju pārbaude un attīstīšana.
«Scenārija un mācību uzdevuma īstenošanai tika izveidots daudznacionāls bataljons četru valstu apakšvienību sastāvā, lai pilnveidotu iemaņas miera uzturēšanas operācijās. Bataljona sastāvā bija 700 karavīri. Bataljona lielākie izaicinājumi mācību ietvaros bija spēja sadarboties daudznacionālā vidē un koordinēt mācību norisi. Ja jāsalīdzina abas mācību nedēļas, jāuzsver, ka pirmajā nedēļā mēs vairāk pievērsāmies vienību apmācībai un kļūdu analīzei, bet otrajā nedēļā vairāk uzmanības tika veltīts apakšvienību komandieru apmācībai un komandas darbam. Otrajā nedēļā rotas un vadu komandieriem vairs nebija padomdevēja, kas palīdzētu pieņemt labāko un veiksmīgāko lēmumu uzdevuma izpildei. Gala rezultātā šiem komandieriem bija jārīkojas, balstoties tikai un vienīgi uz savām zināšanām un pieredzi, kuru mēs vēlāk izvērtējām un izdarījām secinājumus,» skaidro mācību «Sabre Strike 2011» daudznacionālā bataljona komandieris majors Vents Lapsenbergs, kas salīdzinoši nesen kļuvis arī par Kājnieku brigādes 2. kājnieku bataljona komandieri. Majors Vents Lapsenbergs jūtās lepns, ka viņam uzticēti daudznacionālā bataljona komandiera pienākumi, jo šī viņam bija pirmā iespēja komandēt šādu vienību.
Vienības, kas piedalījās mācībās
No Latvijas mācībās bija pārstāvēti abi Kājnieku brigādes bataljoni. Kājnieku brigādes 1. kājnieku bataljona karavīri, skaita ziņā vairāku vadu līmenī, bija iesaistīti mācībās kā Afganistānas «civiliedzīvotāji» vai «nemiernieki» atbilstoši konkrētajai mācību epizodei. Kājnieku brigādes 2. kājnieku bataljona karavīri savukārt piedalījās mācībās, gatavojoties decembra sākumā gaidāmajai rotācijai, lai dotos pildīt savu dienestu starptautiskajā operācijā Afganistānā. Abiem bataljoniem šī pieredze bija ļoti vērtīga, jo tieši to vīri veido lielāko daļu starptautiskajās operācijās dienošo Latvijas karavīru kontingentu.
Latvijas bruņotos spēkus mācībās pārstāvēja arī apvienotā Zemessardzes rota, kurā bija apvienoti trīs novadu labākie Zemessardzes vadi. Uzsveru labākie, jo uz šīm mācībām jau laikus pieteicās lielāks skaits zemessargu, no kuriem tika izraudzīti labākie. Zemessardzei šādas mācības bija neierastas un deva jaunas iespējas savu profesionālo prasmju un kvalifikācijas paaugstināšanā. Lai arī jautājums par Zemessardzes sūtīšanu uz starptautisko operāciju rajoniem pašreiz nav aktuāls, pilnīgi iespējams, ka pie tā var nākties atgriezties, tāpēc apsveicama ir mūsu zemessargu iekļaušana arī ļoti nopietnās starptautiskās mācībās, plecu pie pleca ar profesionālajiem karavīriem.
No Igaunijas bija ieradies Igaunijas Skautu bataljons — profesionālā dienesta karavīri. Jāatgādina, ka Igaunija ir saglabājusi daļēji profesionālā dienesta un daļēji obligātā dienesta armiju, taču uz starptautisko operāciju rajoniem tiek sūtīti tikai karavīri profesionāļi. Skautu bataljonam militārās mācības Latvijā notiek regulāri un nav nekas jauns, jo Igaunijā nav tik liela poligona tāda līmeņa mācību organizēšanai. Igaunijas karavīri bija ieradušies kopā ar motorizētajām vienībām, to skaitā bija ar smagajiem ložmetējiem bruņotās «Sisu» bruņumašīnas, kā arī medicīniskās palīdzības bruņumašīnas. Igauņu vienību disciplinētība un lieliskā motivācija izraisīja ne vien cieņas pilnu apbrīnu, bet arī nelielu skaudību. Kādreiz par lēnīgajiem nodēvētie igauņi rādīja labu militāro un taktisko sagatavotību, to, ka bruņojuma un tehnikas ziņā viņi ir stipri apsteiguši Latviju.
Preses konferencē Igaunijas Aizsardzības spēku komandieris ģenerālleitnants Ants Lāneots uzsvēra, ka Igaunijas Aizsardzības spēki ir ļoti pateicīgi Latvijai par lielisko sadarbību militāro mācību jomā, dodot iespēju vairākas reizes gadā Igaunijas Aizsardzības spēkiem mācību nolūkos izmantot Ādažu poligonu.
No Lietuvas mācībās piedalījās Lietuvas Brīvprātīgo aizsardzības spēku vienības, kas pielīdzināmas mūsu Zemessardzei. Uzreiz jāsaka, ka to sagatavotība, ekipējums un nodrošinājums bija krietni augstākā līmenī par mūsu Zemessardzes iespējam un resursiem, lai gan ar saviem uzdevumiem lietuviešiem bija problemātiski tikt galā. Kā izteicās mācību novērotāji, Latvijas Kājnieku brigādes karavīri, kas mācībās tēlojuši «nemierniekus», esot brīžiem izrādījuši tik sīkstu pretestību, kas bijusi grūti pārvarama.
Mācībās piedalījās arī Polijas Gaisa spēki ar saviem iznīcinātājiem F16, kurus vairākas dienas bija iespējams, ja ne redzēt, tad vismaz dzirdēt virs Ādažu poligona. Mums palaimējās viena mācību uzdevuma laikā iemūžināt fotogrāfijā mūsu stratēģiskā partnera un tuvā kaimiņa — Polijas — iznīcinātāju.
Ļoti svarīga ne vien šo mācību kontekstā bija Amerikas Savienoto Valstu bruņoto spēku līdzdalība. ASV mācībās pārstāvēja 650 karavīri no 172. kājnieku brigādes, kā arī no 56. «Stryker» brigādes. Abas vienības ir piedalījušās starptautiskajās militārajās operācijās gan Irākā, gan Afganistānā. Uz mācībām Latvijā bija atbraukuši gan kaujās pieredzējuši karavīri, gan nesen karavīru apmācību izgājušie. Proporcionāli uz trim jauniņajiem — viens pieredzējis.
Abu šo vienību galvenā atšķirība bija tā, ka 56. «Stryker» brigādes sastāvā ir ASV Nacionālās gvardes karavīri, kas būtībā ir civilie, kuri ārpus darba laika pilda karavīra pienākumus, līdzīgi kā mums zemessargi. Ir, protams, lielas atšķirības, viņus aizsargā īpašs darba līgums, viņi dienesta laikā saņem tādu pašu algu kā profesionālie karavīri, un viņi tiek sūtīti uz starptautiskajām operācijām. Šīs vienības sastāvā iekļautas modernās ASV armijas bruņumašīnas «Stryker».
ASV 56. «Stryker» brigādes kājnieku bataljona «Bravo» rotas komandieris Ēriks Ponzeks: «Mēs esam Nacionālās gvardes vienība, kas bāzējas Pensilvānijā. 2009. gada septembrī mēs atgriezāmies no Irākas un 2010. gada sākumā tikām izraudzīti, lai dotos uz mācībām «Sabre Strike 2011» Latvijā. Šajās mācībās mēs darbojāmies ļoti līdzīgi mūsu regulārajiem treniņiem, kas jau notiek mūsu bāzes vietā ASV. Šī galvenokārt ir jauna pieredze sadarbībā ar sabiedroto valstu armijām, konkrētāk — Baltijas valstu karavīriem. Pirmajā nedēļā mēs darbojāmies ar dažāda līmeņa situāciju izspēlēm un treniņiem, bet otrajā nedēļā tie vairāk bija lauka militārie treniņi, kuru ietvaros mēs mainījāmies vadu sastāviem, piešķirot vienu savu vadu Lietuvas spēkiem, kā arī iekļaujot savā vienībā vienu viņu vadu. Šādā veidā mēs veidojām multinacionālas vienības sadarbības piemēru, kas var noderēt arī turpmākajā operāciju praksē. Jāsaka, ka šī mūsu spēku sadarbība nav nejauša. Lietuva ir sadraudzības valsts ASV Pensilvānijas štatam.»
Mācību norises vietās
Poligona teritorijā bija izbūvētas vairākas mācību norises vietas, piemēram, par reālu Afganistānas militārās bāzes prototipu bija izveidota diezgan paliela taisnstūra teritorija Ādažu poligonā, kura bija smilšu vaļņiem ieskauta un ar visos četros stūros izvietotiem novērošanas torņiem un armijas telšu pilsētu vidū.
Šo vietu mācību ietvaros dēvēja par Operacionālo priekšposteni. Visi daudznacionālā bataljona karavīri mācību laikā dzīvoja poligona teritorijā īpaši nožogotā un apsargātā kazarmu tipa telšu bāzē, kas bija nodrošināta ar visu nepieciešamo apgādi, tai skaitā ar ASV armijas konteinerveikalu.
Dažādās poligona vietās pie ēku graustiem, pēc mācību scenārija, bija izveidoti «vietējo» iedzīvotāju imitēti ciemati un «nemiernieku» pulcēšanās vietas. Daļa mācību notikumu norisinājās Ādažu poligona Franču kurgānā.
Abu nedēļu mācību uzdevumi tika plānoti tā, lai katru dienu katru uzdevumu rotācijas kārtībā varētu veikt visas daudznacionālā bataljona nāciju vienības. Tā, piemēram, ja patruļā devās Igaunijas armijas vienība, tās novērotāji bija kādas citas valsts karavīri.
Mācību galvenā valoda saskaņā ar NATO standartiem bija angļu valoda. Latviešu valoda šajās mācībās tikai izmantota kā «nemiernieku» un «Afganistānas vietējo iedzīvotāju» saziņas līdzeklis, tāpēc visām daudznacionālā bataljona vienībām tika norīkoti tulki, kas palīdzēja sazināties ar šiem «vietējo» pārstāvjiem. Jāatzīst, ka gadījās arī pa kādai smieklīgai un jautrai epizodēm, jo karavīriem nācās pārbaudīt savas spējas ne vien militārajā taktikā un konkrētu situāciju izpratnē, bet arī aktiermākslā. Tā mācību sākumā Kājnieku brigādes 2. kājnieku bataljona vīriem vajadzēja saglabāt nopietnību, uzrunājot 1. kājnieku bataljona vīrus, kas tēloja vietējos afgāņus un nemierniekus.
Kopumā pirmās nedēļas uzdevumos ietilpa: 20 km smago mašīnu konvojēšana, teritorijas aplenkšana un pārmeklēšana, pilsētas patruļa, uzbrukuma Operacionālajam priekšpostenim atvairīšana, nemiernieku neitralizēšana vietējā ciemata teritorijā. Savukārt otrajā nedēļā bija vērojama vienību bāzēšanās Operacionālajā priekšpostenī, kuram tika uzbrukts gan dienas, gan nakts laikā ar mīnmetējiem un kājnieku ieročiem. Bija jāveic pārrunas ar vietējiem, jābrauc patrulēšanā uz tuvējiem ciemiem un «nemiernieku» pulcēšanās vietām, kā arī jāglābj Operacionālais priekšpostenis no vairāku veidu «nemiernieku pašnāvnieku» uzbrukumiem. Pirmajā mācību nedēļā dažās mācību epizodēs Operacionālajā priekšpostenī tika lietota kaujas munīcija, bet otrajā nedēļā mācības notika tikai ar mācību munīciju, izmantojot MILES (Multiple Integrated Laser Engagement System) sistēmu, kas ar lāzera palīdzību ļāva precīzi noteikt iespējamo pretinieka trāpījumu, precizējot, vai sašautais ir ievainots vai nogalināts. Šāda sistēma padara mācības daudz tuvākas realitātei un demonstrē patieso vienības kaujas gatavību.
Vācijas armijas pulkvežleitnants Jerns Rists, personāla apmaiņas programmu virsnieks ASV armijas štābā Vācijā: «Es esmu viens no mācību plānotājiem Mācību un plānošanas departamentā, arī atbildīgs par mācību plānošanu Eiropā. Šo mācību nolūks ir sagatavot karavīrus — ne tikai ASV, bet arī mūsu partnervalstu karavīrus — operācijām Afganistānā. Jāapgūst kopīgu uzdevumu izpilde, integrēšanas process operāciju mērķiem, prasme sadarboties ar citām nācijām. To īstenojot, tiks pasargātas karavīru dzīvības operāciju rajonos.
Gribētu teikt, ka šādā līmenī Latvijā rīkotās mācības ir veiksmīgas. Visi šo mācību izvirzītie mērķi, kas tika ietverti plānošanas procesā, tika sasniegti par 80 līdz 90 procentiem. Mācības arī atklāja tās problēmas, kuras ir jānovērš nākotnē. Jā, kopumā mācības ir izdevušās veiksmīgas. Karavīri, ar kuriem es sarunājos uzdevumu izpildes laikā, bija pārsteigti, jo ieguva vairāk, nekā bija gaidījuši no šīm mācībām. Viņi ir gandarīti par iespēju piedalīties šajās mācībās, apmierināti ar uzņemošās valsts atbalstu un prasmēm. Jau no paša sākuma viņiem bija iespēja apgūt dažādas procedūras un prasmes, kas bija viens no mācību mērķiem.
Uzņemošā valsts sniedza lielisku atbalstu. Jau laikus bija izstrādāta mācību norise, iekļaujot visus plānošanas soļus, pat pārsniedzot vadības iecerēto. Nodrošinājuma centrs, mācību koordinatori un apmācību programmu virsnieki sekmīgi izpildīja uzdevumus, kas bija nepieciešami mācību uzsākšanai. Latvijas zemessargu atbalsts bija lielisks, gan nodrošinot ar apsardzi, gan atklājot savas plānotāju un koordinatoru prasmes un pieredzi. Vienīgais vārds, ko varu teikt attiecībā uz partnervalstīm un Latviju kā uzņemošo valsti, ir — izcili. Labprāt gribētu atkal piedalīties šādās mācībās. Diemžēl mans dienests šajā jomā noslēdzas šī mēneša beigās. Taču vēlreiz gribu uzsvērt, ka šādas mācības ir būtiskas turpmākai militārai sadarbībai ne tikai Baltijas valstīm, bet arī pārējām NATO partnervalstīm. Veidojot partnerattiecību efektivitāti, tiks likti pamati savstarpējai draudzībai un sapratnei starp valstīm. Tieši to mums vajag jaunu komandieru izaugsmei, pirms viņi dodas starptautiskajās operācijās.»