Meklēšanas rezultāts

7. un 8. jūnijā aizsardzības ministrs Artis Pabriks Reikjavīkā, Islandē, piedalījās Ziemeļu grupas dalībvalstu aizsardzības ministru sanāksmē, kur ar kolēģiem diskutēja par reģionālo drošību Ziemeļeiropā, fokusējoties uz palīdzību Ukrainai un Krievijas izvērstā kara Ukrainā ietekmi uz globālo un reģiona valstu drošību.

Francijas Atlantijas okeāna piekrastes pilsētā Biaricā vietējais aktīvists Pjērs Afners iekļuvis Krievijas prezidenta Vladimira Putina meitas villā un paziņojis, ka villa ir gatava uzņemt no Putina režīma cietušos, pirmām kārtām - kara bēgļus no Ukrainas, ziņo pētnieciskās žurnālistikas medijs "The Insider".

Pastiprinoties dezinformācijai, kas saistīta ar Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu, aizsardzības ministrs Artis Pabriks vērš uzmanību uz Krievijas mērķtiecīgo propagandu sabiedrības viedokļa ietekmēšanai par labu sev un aicina sekot līdzi demokrātiskiem brīvās pasaules medijiem, kā arī Ukrainas valsts iestāžu publicētajam saturam.

Krievijas Jūras spēki, trešdien 14. aprīlī Melnajā jūrā izziņojuši, iepriekš nepieteiktas, pēkšņās militārās mācības, kuru laikā plānota kaujas šaušana. Šīs mācības izsludinātas dienā, kad Melnajā jūrā gaidāma pirmo divu ASV Jūras spēku kara kuģu ienākšana, ziņo britu laikraksts “Daily Mail”.

Daudzas pazīmes liecina, ka Krievijas opozīcijas līdera Navaļnija saindēšana nebija iespējama bez Kremļa ziņas un iesaistes, tātad uz to jāreaģē ar politiskiem soļiem - sankcijām, kas pievērstu Kremļa uzmanību, piektdien paziņojis Lietuvas Prezidents Gitans Nausēda, kurš Briselē piedalās Eiropas Savienības (ES) samitā.

Apmeklējot Latgales atbrīvošanas simtgadei veltītos pasākumus Daugavpilī un Krāslavā, Polijas bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieks ģenerālleitnants Raimunds Andžejčaks ( Rajmund Andrzejczak ) uzsvēra, ka poļi palīdzēja sargāt Latvijas drošību gan pirms 100 gadiem Neatkarības kara laikā, gan dara to tagad – NATO kaujas grupas sastāvā.

Pirms 75 gadiem Morē notiekošo kauju vēsturnieki un paši leģionāri sauc par vienu no asiņainākajām kaujām Latvijas teritorijā. Tā, atklājot Mores kauju atceres pasākumu 2. pasaules kara Latviešu leģiona karavīru Brāļu kapos, teica Latviešu Virsnieku apvienības priekšsēdētājs atvaļināts kapteinis Aleksejs Ozoliņš.

Ja Latvijā sāktos bruņoti nemieri, apmēram 40,5% Latvijas iedzīvotāju būtu gatavi doties bēgļu gaitās, bet Latvijas iedzīvotāji neiebilstu pret kara bēgļiem, taču politiski vai reliģiski vajātos un ekonomiskos bēgļus lielākā daļa nevēlas redzēt, liecina socioloģisko pētījumu kompānijas SKDS veiktās aptaujas dati.

Latvijai vēl jāveic pietiekami daudz pasākumu, lai krīzes gadījumā reaģētu uz tādu hibrīdkaru, kāds patlaban vērojams Ukrainā, turklāt nav izslēgts, ka nākotnē pasaulē var parādīties jauna veida kara formas, šodien Saeimas Pieprasījumu komisijā atzina Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube.