Pirms 75 gadiem Morē notiekošo kauju vēsturnieki un paši leģionāri sauc par vienu no asiņainākajām kaujām Latvijas teritorijā. Tā, atklājot Mores kauju atceres pasākumu 2. pasaules kara Latviešu leģiona karavīru Brāļu kapos, teica Latviešu Virsnieku apvienības priekšsēdētājs atvaļināts kapteinis Aleksejs Ozoliņš.
Ar svētbrīdi pieminot kritušos karavīrus, aizsardzības ministrs Artis Pabriks aicināja godināt viņu piemiņu un pateikties tiem nedaudzajiem, kas palikuši dzīvi. Latvijas Nacionālo karavīru biedrības rindās viņu skaits šobrīd ir mazliet vairāk par trīsdesmit. “Šie Mores ierakumi, kam ir jau 75 gadi, ir pa pusei aizbiruši un nosūnojuši. Bet mūsu atmiņas par leģionāriem un varoņiem nav. Tās ir spilgtas un mūžīgas. Viņi šeit stāvēja un izcīnīja ļoti smagas kaujas pret milzīgu pārspēku ar Latviju sirdīs un prātos. Mēs esam daudz ko mācījušies no vēstures un esam gudra tauta,” norādīja A. Pabriks.
Otrā pasaules kara laikā – 1944. gada septembra beigās – Morē norisinājās vienas no sīvākajām kaujām Latvijas teritorijā starp Padomju armiju un latviešu leģiona karavīriem, kas bija iesaukti vācu armijā. Latviešu leģiona karavīri, cīnoties pret desmitkārtīgu pārspēku, šajā Siguldas aizsardzības līnijā Morē divas nedēļas spēja aizturēt Padomju armijas virzību uz Rīgu. Līdz ar to šī kauja ietekmēja turpmākos vēstures notikumus.
Nacionālās Aizsardzības akadēmijas Mācību plānošanas un atbalsta pārvaldes priekšnieks pulkvežleitnants Raimonds Kublickis norādīja, ka šo kauju norises analīze joprojām tiekot izmantota kā piemērs mācību procesā. “Šis ir spilgts piemērs tam, ka maza, bet motivēta, dzimteni un brīvību mīloša vīru vienība var stāties pretī skaitliski teju desmit reizes lielākam, labāk apbruņotam pretiniekam, kurš, sajutis uzvaras garšu, straujiem soļiem dodas Rīgas virzienā. Šie vīri nodrošināja to, ka pretinieks tiek aizkavēts, tādejādi ļaujot gan evakuēt civiliedzīvotājus, gan nodrošinot, ka Rīga netiek sagrauta,” teica pulkvežleitnants R. Kublickis.
Uzrunājot Mores kauju atceres pasākuma dalībniekus, aizsardzības ministrs arī apliecināja, ka aizsardzības nozare šobrīd dara visu, lai Latvija būtu maksimāli droša. “Lai mūsu armija būtu ar augstu motivāciju, kaujas spējīga, ar labu apbruņojumu un lai mūsu sabiedrību nebaidītu nekādi pārsteigumi – ne ikdienā, ne krīzes situācijā. Tieši tāpēc mēs arī strādājam pie tā, lai ieviestu gan visaptverošu valsts aizsardzības sistēmu, gan arī aizsardzības mācību skolās,” sacīja A. Pabriks.
Arī aizsardzības ministra padomnieks militārajos jautājumos atvaļināts ģenerālleitnants Raimonds Graube norādīja uz šīs vēsturiskās kaujas nozīmīgumu: “Patiesībā šī ir uzvaras vieta, un tā bija uzvaras cena – iet bojā, varonīgi krist kaujā par brīvību, par neatkarību, par Rīgu, par tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuru dzīvības viņi glāba”.
Mores kauju 75. gadskārtas atceres pasākumā piedalījās arī Zemessardzes Štāba priekšnieks pulkvežleitnants Viesturs Bubucis, Mores kauju dalībnieki, leģionāri, karavīri, zemessargi un jaunsargi.
