Naftas cenu kritums pasaules tirgos un Covid-19 pandēmijas izraisītās problēmas arvien nopietnāk sašūpojušas Krievijas autoritārā prezidenta Vladimira Putina citkārt tik drošo varas troni. Portāla “Sargs.lv” aptaujātie eksperti uzsver – Krievijas ekonomika jau tuvākā laikā var sastapties ar vienu no dziļākajām krīzē tās vēsturē, kas sev līdzi varētu nest pārmaiņas politikā.
6. decembrī Saeima ārkārtas sēdē otrajā lasījumā steidzamības kārtā apstiprināja 2025. gada valsts budžetu, aizsardzības stiprināšanai atvēlot 1 559 433 634 eiro jeb 3,45% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Šis ir lielākais aizsardzības budžets Latvijas vēsturē, un tā mērķis ir ilgtermiņā nodrošināt valsts drošību un aizsardzību pret potenciāliem draudiem.
Valdība šodien atbalstīja Veselības ministrijas (VM) ieceri ziedot Ukrainai medicīniskās ierīces 297 861 eiro vērtībā. Kā teikts VM izstrādātajā rīkojuma projektā, ministrijā tika saņemta Ukrainas vēstniecības Latvijā vēstule ar lūgumu ziedot medicīniskās ierīces Ukrainas Veselības ministrijai, lai nodrošinātu savlaicīgas medicīniskās palīdzības sniegšanu Krievijas izraisītā bruņotā konflikta Ukrainā cietušajiem.
Vācijas Bundestāga deputāti, kas pārstāv visas trīs valdošas koalīcijas partijas, vērsušies ar vēstuli pie kanclera Olafa Šolca un aizsardzības ministra Borisa Pistoriusa, aicinot piešķirt Ukrainai tālas darbības raķetes "Taurus".
10. decembrī Nacionālo bruņoto spēku Štāba bataljons ar svinīgu pasākumu atzīmēja 100. gadskārtu, kura laikā Rīgas Motormuzejā notika Nacionālo bruņoto spēku Štāba bataljona simtgadei veltītās pastmarkas un aploksnes pirmās dienas zīmogošanas atklāšanas pasākums. Štāba bataljona 100. gadadienas svinīgo pasākumu apmeklēja un bataljona karavīrus sveica Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds ...
Ukrainas parlamenta Nācijas veselības, medicīniskās palīdzības un medicīniskās apdrošināšanas komitejas priekšsēdētājs Mihailo Raduckis atklātā vēstulē aicinājis Starptautisko Sarkanā Krusta komiteju neatvērt ukraiņu bēgļu uzņemšanas punktu Krievijā Rostovā pie Donas, vēsta ziņu aģentūra "Reuters".
Izdevniecība "Lauku Avīze" laidusi klajā Ģirta Valda Kristovska grāmatu "Ielauzties NATO”. Grāmata ir atskats uz Latvijas valsts veikumu aizsardzības un ārlietu jomā vairāk nekā piecu gadu garumā, lai panāktu Latvijas iestāšanos NATO 2004.gadā. Tā ir autora unikāla liecība par cilvēkiem, kas ar pašaizliedzīgu darbu sekmējuši mūsdienu Latvijas vēstures vienu ...
Balkāni joprojām ir galvenais ietekmes reģions Krievijas daudzpusīgajā karā pret Eiropu. Serbija neapšaubāmi ir šīs sāncensības galvenais objekts, ņemot vērā tās lielumu, atrašanās vietu un vēsturi, un tas padara šo valsti to par Balkānu centrālo stratēģisko balvu ģeopolitiskās ietekmes kārotājiem, raksta Eiropas politikas pētniecības centra (CEPA) pētnieks Stīvens Blanks.
Vakar, 30. jūnijā, NATO samitā Madridē 22 Alianses dalībvalstis parakstīja saistību vēstuli par NATO Inovāciju fonda izveidi, kam pievienojusies Latvija un kas paredzēs atbalstu jaunuzņēmumiem inovatīvu risinājumu izstrādei.
NATO atrodas, iespējams, sarežģītāko izaicinājumu priekšā savas pastāvēšanas vēsturē. Tieši tāpēc neatliekamībai ir jākļūst par jaunās Stratēģiskās koncepcijas noteicošo pazīmi, ņemot vērā apstākļus un draudu apmēru alianses pilsoņiem no Vankūveras līdz Viļņai, tā savā komentārā portālam “Delfi” skaidro domnīcas “The Alpen Group” priekšsēdētājs un drošības politikas eksperts profesors Džulians Lindlejs-Frenčs.