Balkāni joprojām ir galvenais ietekmes reģions Krievijas daudzpusīgajā karā pret Eiropu. Serbija neapšaubāmi ir šīs sāncensības galvenais objekts, ņemot vērā tās lielumu, atrašanās vietu un vēsturi, un tas padara šo valsti to par Balkānu centrālo stratēģisko balvu ģeopolitiskās ietekmes kārotājiem, raksta Eiropas politikas pētniecības centra (CEPA) pētnieks Stīvens Blanks.
Maskava Balkānu reģiona valstīs ir mēģinājusi īstenot valsts apvērsumus, sākusi masveida informācijas karu pret Eiropas Savienību (ES) un NATO, turpinājusi ietekmēt reģionālos plašsaziņas līdzekļus, sistemātiski centusies pārņemt kontroli pār reģiona enerģētikas sistēmu, veicinājusi korupciju un strādā, lai tur projicētu savu militāro ietekmi.
Šajā bezgalīgajā konfrontācijā Balkānu oficiālās varas korupcija joprojām ir viens no pārbaudītākajiem un patiesākajiem ieročiem Krievijas arsenālā.
Aizsardzības nozarē korupcija grauj sadarbības iespējas ar ASV, mudinot Balk ierēdņus slēgt negodīgus darījumus ar Krieviju, vai citām ļaunprātīgām organizācijām, piemēram, teroristiem, padarot valstis neaizsargātas pret Krievijas šantāžu. Kavējot sadarbību ar ASV, tiek radīta atkarība no Krievijas armijas un ieroču pārdošanas, kas bieži kalpo kā vārti uz armijas un valdību pakļaušanu.
Jaunākie ziņojumi liecina, ka bažas ir pamatotas, ņemot vērā Serbijas aizsardzības ministra Nebojša Stefanoviča un viņa ģimenes iesaisti korupcijas skandālā.
Serbijas piemērs liecina, ka, ja tā patiešām vēlas tuvināties ES un NATO, tai jāsakārto aizsardzības nozare un jādara gals korupcijai. Serbijas līderi arvien vairāk vēlas saraut saites ar Krieviju. Ja šie novērojumi ir patiesi, ASV un ES būtu jāveicina šāda rīcība, lai veicinātu Serbijas integrāciju.
Krievija ir apņēmusies diskreditēt demokrātiju un apturēt Eiropas integrāciju. Integrēta, demokrātiska Eiropa jau izsenis ir viens no Kremļa ļaunākajiem murgiem, jo šādai notikumu attīstībai būtu graujoša ietekme uz Vladimira Putina kleptokrātijas stabilitāti. Sergejs Ivanovs, bijušais aizsardzības ministrs un Putina štāba priekšnieks laikrakstam “Financial Times” sacījis, ka demokrātija ir “bardaks”.
Eiropas politikas analīzes centra (CEPA) vecākais pētnieks Stīvens Blanks raksta, ka pirms vairākiem gadiem viņam kāds Serbijas diplomāts sacījis, ka daudzi Serbijas valdībā labprāt nostiprinātu saites ar ASV un NATO. Faktiski NATO, ASV un Serbijas sadarbība ir spēcīgāka, nekā šķiet. Tomēr fonā norit milzu informācijas karš, kas vērsts uz ASV un NATO nomelnošanu, kā arī plašākas sadarbības priekšrocību slēpšanu, Krievijai turpinot izvērst destabilizējošas darbības reģionā.
ASV un ES varētu darīt daudz, lai palīdzētu Serbijai uzlabot situāciju valstī un sekmētu ciešākas sadarbības saites. ASV prezidentam Džo Baidenam, kurš labi pārzina Balkānus, būtu jāpieņem Serbijas prezidenta Aleksandra Vučiča uzaicinājums doties vizītē, lai, tur atrodoties, uzsvērtu korumpētas aizsardzības nozares graujošo ietekmi uz Serbijas tālāko izaugsmi.
Viņam, tāpat kā NATO, būtu jāpiedāvā pārdot Serbijai nepieciešamos ieročus, uzlabot aizsardzības nozares pārvaldību, panākt militāro spēku atbilstību NATO standartiem un samazinātu un, galu galā, likvidētu Krievijas ietekmi reģionā.
Šādi žesti nostiprinātu ieguvumus dalībai NATO sabiedrības acīs, kas, lai arī novērtē sadarbību ar aliansi, ir pret dalību tajā.
Eksperti zina, ka Rietumu rīcības plānam attiecībā uz Balkāniem jābūt spēcīgākam nekā ierasts. Tas attiecas uz Belgradu un citām Balkānu galvaspilsētām, kā arī uz ES un NATO. Galvenais šķērslis reģiona integrācijai ES un NATO ir korupcija, kas ar steigu jārisina. Ja tai tiks dota iespēja uzplaukt, tā ne tikai graus labu pārvaldību Balkānos, bet arī grūti izcīnīto mieru, ko pašlaik bauda reģions. Un tā būtu pārāk augsta cena, ko valstis nebūtu gatavas maksāt.