Meklēšanas rezultāts

Neraugoties uz cerībām par Krievijas militāro spēju pakāpenisku izsīkumu sankciju un milzīgo kaujas laukā gūto zaudējumu iespaidā, gandrīz divus gadus kopš invāzijas Ukrainā tā turpina uzturēt savu kara mašīnu pie dzīvības. Pateicoties slēptajai mobilizācijai, arvien izdodas papildināt neprātīgā ātrumā izšķiestos cilvēkresursus, un tikpat aktīvi notiek darbs arī pie bruņojuma ražošanas ...

Kremlī jau tagad tiek domāts par šī gada 11. septembrī plānotajām reģionālo gubernatoru vēlēšanām, taču pastāv bažas, ka to iznākumam varētu būt tieša saistība starp potenciālo vēlētāju reakciju un reālo ekonomisko situāciju rudenī, kad, iespējams, ievērojami pieaugs bezdarbs, preču deficīts, cenas un citas iekšpolitikas problēmas.

81% NATO dalībvalstu iedzīvotāju uzskata, ka dalība šajā spēcīgajā politiskajā un militārajā aliansē ir ļoti svarīga, liecina NATO pārskatā par 2019. gadu publicētā dalībvalstu iedzīvotāju aptauja. Savukārt 73% respondenti Latvijā piekrīt apgalvojumam, ka dalība NATO samazina iespēju, ka kāda naidīga valsts Latvijai varētu uzbrukt.

Saeima ir pieņēmusi grozījumus vairākos likumos, lai darba devējs varētu izmaksāt darbiniekam – rezerves karavīram – atlīdzību par militārajās mācībās pavadīto laiku. Līdz šim uz militārajām mācībām iesauktajam rezerves karavīram darba devējs piešķīra atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas norīkojumā norādītajā laikā līdz 60 dienām kalendāra gadā.

Ne konstitūcijas grozījumi, ne arī citas izmaiņas pēc būtības nemainīs pastāvošo režīmu Krievijā. Tā vienīgais mērķis ir radīt tiesiskus apstākļus tam, lai arī pēc prezidentūras termiņa beigām V. Putins varētu turpināt vadīt valsti. To savā pārskatā par 2019. gadu, analizējot Krievijas iekšpolitiku, norāda Satversmes aizsardzības birojs (SAB).

Ungārijas amatpersonas ir izrādījušas interesi par Izraēlā ražoto “Iron Dome” sistēmu, un paredzams, ka nākamā gada sākumā tiks piegādātas radara sastāvdaļas, kas varētu iekļauties pretgaisa aizsardzības ieroču arhitektūrā. Kā norāda Ungārijas amatpersonas, valstij steidzami nepieciešams uzlabot pretgaisa aizsardzības sistēmu, īpaši ņemot vērā neseno raķešu incidentu Polijā.

Bezpilota lidaparātus izmanto abas karā iesaistītās puses, taču Turcijā ražotais drons “Bayraktar”, ir kļuvis par sava veida nacionālo varoni. Ukrainas bruņotie spēki 2021. gada oktobrī izmantoja dronus “Bayraktar”, lai uzbruktu okupantiem Doņeckas reģionā. Kopš Krievijas iebrukuma ukraiņi ir pārvērtuši “Bayraktar” dronus par kara simbolu.

2022.gada 24.februārī Vladimirs Putins iebruka Ukrainā un brīdināja Rietumus, ja tie uzdrošināsies palīdzēt Ukrainai, piedzīvos tādas sekas, “kādas vēsturē vēl nav piedzīvotas”, skaidri norādot uz atomieroču izmantošanu, ja nepieciešams. Kā vērtēt Krievijas diktatora lēmumus un retoriku, ja ierasts uzskatīt, ka visi līderi pieņem racionālus lēmumus. Žurnāls “Foreign Affairs” skaidro V.Putina ...

Maskava pēdējos 20 gadus ir rēķinājusies ar regulāriem ienākumiem no Ķīnas par tās kravu tranzītu pa Krievijas dzelzceļu uz Eiropu, taču Pekinas sadarbība ar Centrālāzijas valstīm un Irānu liecina, ka tas varētu mainīties, līdzi nesot ģeopolitiskas sekas, raksta domnīcas “The Jamestown Foundation” vietnē “Eurasia Daily Monitor” raksta Pols Goubls.

Krievijas informācijas karš pret Ukrainu agresīvi notiek jau kopš 2014. gada, kad tā hibrīdoperācijas veidā spēja anektēt Krimu un izraisīt militāru konfliktu Doneckas un Luhanskas reģionos. NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra rīkotajā konferencē “Riga StratCom Dialogue 2023” starptautiskie eksperti sprieda par mācībām, ko varam gūt no Ukrainas valdības īstenotās stratēģiskās ...