Bezpilota lidaparātus izmanto abas karā iesaistītās puses, taču Turcijā ražotais drons “Bayraktar”, ir kļuvis par sava veida nacionālo varoni. Ukrainas bruņotie spēki 2021. gada oktobrī izmantoja dronus “Bayraktar”, lai uzbruktu okupantiem Doņeckas reģionā. Kopš Krievijas iebrukuma ukraiņi ir pārvērtuši “Bayraktar” dronus par kara simbolu.
"Krievi publicē videoklipus ar “Forpost-R” un “Orion” kaujas droniem, lai mēģinātu konkurēt ar “Bayraktar” naratīvu," sacīja Samuels Bendets, Jūras spēku analīzes centra analītiķis un Jaunās amerikāņu drošības centra vecākais speciālists.
Bezpilota lidaparāti, kas ir plaša bezpilota lidojošo mašīnu kategorija, kuras tiek vadītas ar tālvadību, ir viens no 21. gadsimta karadarbības noteicošajiem ieročiem. Bezpilota lidaparātu izcelsme meklējama Pirmā pasaules kara laika eksperimentos ar gaisa torpēdām. Mūsdienu bezpilota lidaparāti atšķiras ar to spēju reāllaikā uzņemt videoierakstus par kustību uz zemes un pēc tam izmantot šos videoierakstus, lai veiktu uzbrukumus. Aizvien biežāk šie videoieraksti tiek izmantoti propagandas vajadzībām.
Mūsdienu bezpilota lidaparātus militārie spēki izmanto izlūkošanai un novērošanai. Ja šie droni ir aprīkoti ar parastajām un infrasarkanām kamerām, tie ļauj tālvadības operatoriem meklēt cilvēkus un transportlīdzekļus dienasgaismā un naktī. Militārpersonas var izmantot dronus, lai atrastu militāro mērķu, piemēram, tanku vai karavīru grupu, koordinātas. Ja drons ir apbruņots, militārie spēki to var izmantot arī, lai uzbruktu atrastajiem mērķiem.
Tā kā bezpilota lidaparātu uzņemtie materiāli ir sensitīva militāra informācija, tie pēc noklusējuma ir klasificēti, tāpēc to publiskošana ir apzināta izvēle. Gan ASV, gan Izraēla, kas militārus dronus izmanto jau gadu desmitiem, ir selektīvi publiskojušas dronu uzņemtos videoierakstus. Izraēlas Aizsardzības spēki 2008. gadā publiskoja kadrus, kuros redzams bezpilota lidaparāta trieciens, kas, kā apgalvoja Izraēlas Aizsardzības spēki, bija teroristu kaujinieki, kas Gazā pārvietoja raķetes. Tas ir arī viens no veidiem, kā apstrīdēt pierādījumus, ka bezpilota lidaparāta trieciena mērķis bijuši civiliedzīvotāji.
Bezpilota lidaparātu uzņemtie kadri var veidot sabiedrības priekšstatu par militāro spēku un precizitāti. Raksturojot, kā Armēnija un Azerbaidžāna 2020. gada Kalnu Karabahas karā izmantoja dronu videoierakstus, analītiķi Maikls Kofmans un Leonīds Nersisjans rakstīja: "Sociālo plašsaziņas līdzekļu plūsma, kas sastāv galvenokārt no dronu videoierakstiem, var likt noticēt šādu sistēmu dominancei pat konfliktā, kurā lielākus zaudējumus joprojām nodara bruņutehnika, artilērija un daudzkārt lietojamas raķešu sistēmas."
Krievijas bruņotajiem spēkiem ir gadiem ilga pieredze bezpilota lidaparātu izmantošanā gan Sīrijā, gan atbalstot okupantus Doņeckas reģionā.
Sīrijā Krievijas droniem bija maz modernas pretgaisa aizsardzības pretestības, tāpēc tie varēja darboties teju bez riska notriektiem. Dronu taktiku, kas izstrādāta atklātai gaisa telpai, ir grūti pielāgot ierobežotākai gaisa telpai lielā karā pret modernu armiju.
Rezultātā lielākā daļa dokumentēto pierādījumu par Krievijas dronu darbību kaujās ir sociālajos plašsaziņas līdzekļos publicētie attēli ar notriektiem, avarējušiem vai iznīcinātiem lidaparātiem. Iznīcināto bezpilota lidaparātu attēli liecina par plašu Krievijas izmantoto iekārtu klāstu, lai gan Krievija ir vilcinājusies dalīties ar videoierakstiem no saviem bezpilota lidaparātu triecieniem.
Starp šiem notriektajiem droniem ir arī “Forpost-R”, bruņots izlūkošanas lidaparāts, kura pamatā ir Izraēlas konstrukcija un kuru var izmantot uzbrukumiem. Karā novēroto notriekto Krievijas dronu vidū ir “Orlan-10”, neliels izlūku lidaparāts, ko izmanto kā artilērijas uguns koriģēšanai. Bez novērotājiem, kas vada uguni, ir grūtāk precīzi izmantot artilēriju, īpaši pret kustīgiem mērķiem.
Gan Krievija, gan Ukraina jau ir papildinājušas militāro bezpilota lidaparātu izmantošanu ar hobiju un komerciāliem bezpilota lidaparātu modeļiem. Tā kā, turpinoties kaujām, samazinās specifiski kara vajadzībām būvētu dronu krājumi, eksperti paredz, ka kara gaitā abu pušu bruņotie spēki arvien vairāk paļausies uz komerciālajiem modeļiem, ja vien šos dronus joprojām būs iespējams iegādāties.
