No 1. līdz 11. jūnijam poligonā “Lāčusils”, Alūksnes novadā un poligonā “Mežaine”, Kuldīgas novadā notiks Jaunsardzes centra organizētās valsts aizsardzības mācības nometnes 10. klašu skolēniem un 1. vai 2. kursa audzēkņiem no profesionālajām izglītības iestādēm. Kopumā tiek plānots, ka šajās nometnēs piedalīsies ap 200 skolēnu.
1. maijā Rīgā pie Brīvības pieminekļa notika svinīgā Godasardzes maiņa, savukārt pēc tam Godasardzes karavīri devās parādes maršā pa Kaļķa ielu līdz Strēlnieku laukumam. Rīgas iedzīvotājiem un galvaspilsētas viesiem bija iespēja būt klāt nozīmīgā pasākumā, kas veltīts NBS Štāba bataljona Godasardzes rotas izveidošanas 30. gadadienai.
Kamēr citu valstu specdienestu pret Latviju vērstās aktivitātes pērn saglabājās mērenas, ir signāli, ka darbību Latvijā aktivizējis Baltkrievijas Valsts drošības dienests (VDK). Īpaša interese tam ir par baltkrieviem, kuri uz Latviju pārcēlušies režīma īstenoto represiju dēļ, liecina Satversmes aizsardzības biroja (SAB) pārskats par 2020. gadu.
Somijas Aizsardzības spēku komandieris – Somijas aizsardzības spējas stiprina visu Baltijas reģionu
ZiņasKoalīcijas dzimst krīzes laikā brīdī, kad valstīm ir kopīgas intereses – uzsver Somijas Bruņoto spēku komandieris Timo Kivinens. Intervijā ar portālu Sargs.lv ģenerālis apsprieda Krievijas draudus Somijas drošībai, Somijas Aizsardzības spēku prioritātes un to, ko Baltijas valstis var mācīties no Somijas visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas.
Latvijas Jūras spēki būs spēcīgi tik ilgi, kamēr katrs karavīrs saglabās jūrnieka garu. Tas izšķirošos brīžos kaujā var būt pat svarīgāks par bruņojumu, saka Jūras spēku Mīnu kuģu eskadras Vadības grupas bocmanis Ivars Zvirgzdiņš, kurš nākamā gada sākumā pēc gandrīz 28 dienestā pavadītiem gadiem atvaļināsies.
Krievijas mācību dēļ Zviedrija pastiprina pretgaisa aizsardzību; Turcija paceļ gaisā iznīcinātājus
ZiņasReaģējot uz Krievijas plaša mēroga mācībām Baltijas jūrā, Zviedrija otrdien pastiprinājusi pretgaisa aizsardzības spēkus Gotlandē. Savukārt Turcijas Gaisa spēki izsludināja trauksmi, gaisā paceļot astoņus iznīcinātājus „F-16”, pēc tam, kad tās robežai virs Melnās jūras neitrālajiem ūdeņiem pietuvojās Krievijas radioelektroniskās izlūkošanas lidmašīna „Il-20”.
Iespējamie militārie triecieni pret Sīriju, par ko pēdējās dienās aktīvi tiek debatēts Vašingtonā un dažās rietumvalstu galvaspilsētās, tiks vērsti pret armijas un izlūkdienesta objektiem, kā arī pret vietām, kam ir simboliska saistība ar Damaskas režīmu, tomēr šie triecieni neizmainīs spēku līdzsvaru valstī, uzskata eksperti.
Polija saskata pieaugošu risku, ka Krievija varētu rīkot provokācijas NATO austrumu flangā, paziņoja Polijas ārējās izlūkošanas dienesta vadītājs pulkvedis Pavels Šota. Arī Satversmes aizsardzības birojs (SAB) norāda, ka Krievija īstermiņā var īstenot hibrīduzbrukumus, tomēr Krievijas plaša mēroga konvencionālam uzbrukumam Baltijas valstīs patlaban ir ļoti zema iespējamība.
No 23. marta līdz 2. aprīlim militārajā poligonā “Ādaži” un tam piegulošajās teritorijās Saulkrastu, Siguldas un Ropažu novados norisināsies Sauszemes spēku mehanizētās kājnieku brigādes organizētās militārās mācības “Solar Eclipse 2026” ar mērķi uzlabot artilērijas, mīnmetēju, prettanku vienību savstarpējo sadarbību, lai tās spētu efektīvi atbalstīt brigādes uzdevumu izpildi.
Krievijas militārā izlūkdienesta (GRU) augsta ranga virsnieks Maskavā ir guvis smagus ievainojumus pēc tam, kad viņš tika vairākkārt sašauts. Ģenerālleitnants Vladimirs Aleksejevs, Krievijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes vadītāja vietnieks, piektdienas rītā tika sašauts dzīvojamā ēkā Volokolamskas šosejas rajonā Maskavas ziemeļrietumos, un varasiestādes notikušo izmeklē kā slepkavības mēģinājumu.