Koalīcijas dzimst krīzes laikā brīdī, kad valstīm ir kopīgas intereses – uzsver Somijas Bruņoto spēku komandieris Timo Kivinens. Intervijā ar portālu Sargs.lv ģenerālis apsprieda Krievijas draudus Somijas drošībai, Somijas Aizsardzības spēku prioritātes un to, ko Baltijas valstis var mācīties no Somijas visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas.
Runājot par Somijas attiecībām ar Krieviju, Somijas Aizsardzības spēku komandieris uzsver - Krievija ir lielvara, kas cenšas mūsdienu pasaulē izvirzīt savas intereses.
Somija iesaistās dialogā ar Krieviju divpusējos un starptautiskās situācijas jautājumos, kā arī Baltijas jūras un Arktisko reģionu lietās. Somija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, un tās pozīcija attiecībās ar Krieviju ir daļa no Rietumvalstu pozīcijas – pasvītro ģenerālis. Šajā kontekstā Somija aizstāv Rietumu liberālās demokrātijas vērtības un attiecībās ar Krieviju nav pieļaujama atkāpšanās no tām. Šīs vērtības nedrīkst tikt apdraudētas – uzsver ģenerālis.
Somijas Aizsardzības spēku komandieris Somijas lomu tieša konflikta gadījumā starp Krieviju un Norvēģiju Arktiskajos reģionos vai starp Krieviju un Baltijas valstīm vērtē no neitralitātes perspektīvas.
Somija visos gadījumos rīkojas saskaņā ar Eiropas Savienības līgumiem un noteiktajiem pienākumiem. Kā Somija rīkotos dažādu krīžu gadījumā, tai skaitā lemjot par atbalstu un palīdzību citām Eiropas Savienības valstīm, ir politisks lēmums, kas jāpieņem atbilstoši attiecīgajiem jautājumiem. Vēsture rāda, ka koalīcijas dzimst krīzes laikā brīdī, kad valstīm ir kopīgas intereses.
Jautāts par Somijas Visaptverošās valsts aizsardzības sistēmas attīstību un tās nozīmi Baltijas valstīs, T. Kivinens norāda, ka Somija labprāt dalās savā pieredzē, kas iegūta, veidojot visaptverošo valsts aizsardzības sistēmu atbilstoši mūsdienu draudiem. Somijas pieredze rāda – sarežģīta un visaptveroša sadarbība ir jāattīsta jau iepriekš un jau miera laikā starp dažādiem valsts, sabiedrības un privātajiem aktoriem ir jāvienojas par sasvstarpējajiem pienākumiem un atbildībām. Šī iemesla dēļ nepieciešama laikiem atbilstoša likumdošana un elastīga gatavība ārkārtas apstākļos.
T. Kivinens atzīmē, ka pašlaik Somijas Aizsardzības spēki nav neviena naidīga kiberuzbrukuma vai informācijas operācijas mērķis, kuras avots būtu kāds nacionāls aktors. Neskatoties uz to, pastāv vispārēji kiberdraudi jaunu tehnoloģiju un no tām izrietošo vājību dēļ. Sabiedrības digitalizēšanās, atkarība no elektroniskajām sistēmām un pārrobežu IT tīkliem, kā arī sistēmu savstarpējā atkarība un ievainojamība atklāj sabiedrības funkcijām svarīgu sistēmu vājumu pret kiberuzbrukumiem. Šī iemesla dēļ kibersfēra un informācijas sfēra kļūst aizvien nozīmīgākas Somijas Aizsardzības spēku aktivitātēs.
T. Kivinens atzinīgi novērtē Somijas elastīgās un pragmatiskās attiecības ar NATO, kas sniedz labumu abām pusēm un veicina reģionālo savdabību. Pašlaik Somija piedalās NATO aktivitātēs un mācībās, kā arī NATO vadītās krīzes vadības operācijās, kas veicina Somijas spēju attīstību.
Tiesa, Somija vēl joprojām saglabā savus ārlietu, aizsardzības un drošības politikas stūrakmeņus, tai skaitā nacionāla līmeņa rīcības brīvību, kas iever iespēju kļūt par NATO dalībvalsti.
Somijas tuvākais partneris ir Zviedrija, ar ko tā sadarbojas aizsardzības jomā vairākos līmeņos, tai skaitā operacionālā līmeņa plānošanā. Papildus tam, padziļinās sadarbība ar Norvēģiju gan divpusējā, gan trīspusējā formātā, tādējādi stiprinot Ziemeļeiropas un Baltijas jūras reģiona drošību. Nestabilajos starptautiskajos apstākļos aizvien pieaug Somijas, Zviedrijas un Norvēģijas sadarbības nozīme. Lai arī visu trīs valstu aizsardzības un drošības risinājumi atšķiras, tās vieno virkne kopīgu drošības interešu – atzīmē Timo Kivinens.
Pēdējās desmitgades laikā lielākais uzsvars ir bijis likts uz Sauszemes spēku attīstību. Pašlaik Somijas Aizsardzības spēku prioritātes ir kiberspējas, digitalizācija, komandvadības, novērošanas un izlūkošanas spēja un tālas darbības (stand -off) ieroču sistēmu attīstība. Nākamās desmitgades laikā Somija plāno veikt Kara flotes kuģu nomaiņu, iekļaujot četras jaunas korvetes laikā starp 2024. un 2027. gadu. Laikā starp 2025. un 2030. gadu vecie F/A-18 iznīcinātāji tiks izslēgti no ierindas un līdz nākamā gada beigām tiks pieņemts lēmums par jaunu iznīcinātāju tipa iegādi, kā arī turpinās uz sauszemes bāzētu pretgaisa aizsardzības sistēmu un bezpilota sistēmu attīstība.